Kamēr meža nozarē arvien plašāk izmanto dronus un citas modernās tehnoloģijas, jauno speciālistu sagatavošanā netrūkst izaicinājumu – sākot ar zināšanu trūkumiem matemātikā, fizikā un beidzot ar demogrāfisko bedri. Kā mainījusies meža izglītība un vai jauniešiem joprojām ir vērts izvēlēties šo profesiju? Par to raidījumā “Mežnīca” stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes dekāne Baiba Jansone.
No zirgiem līdz droniem – meža nozare vairs nav tāda kā agrāk
Meža speciālistu darbs pēdējās desmitgadēs būtiski mainījies. Mūsdienās studenti apgūst modernas mērīšanas metodes un digitālās tehnoloģijas. Jansone pārmaiņas ilustrē ar piemēru no savas ģimenes pieredzes:
“Tad, kad mans tēvs mācījās mežu, viņš mācījās par to, kā vajag sagatavot barības devas ziemā mežizstrādes zirgiem. […] Mēs šobrīd mācām studentiem mežu mērīt ar droniem.”
Pēc dekānes teiktā, tehnoloģiju attīstība ne vien atvieglo darbu, bet arī palīdzējusi sievietēm plašāk ienākt nozarē, kas vēsturiski vairāk asociējusies ar vīriešu profesiju. Savukārt pasniedzējiem pārmaiņas nozīmē nepieciešamību nemitīgi papildināt zināšanas un sekot līdzi nozares attīstībai.
Jauniešu zināšanas – izaicinājums augstskolām
Lai gan studenti kopumā ir centīgi un zinātgriboši, viņu sākotnējās zināšanas matemātikā un fizikā ne vienmēr ir pietiekami labas. Jansone atzīst, ka pasniedzējiem reizēm nākas atgriezties pat pie pamatskolas vielas, lai visi spētu apgūt sarežģītākus studiju kursus.
“Inženieru zinātnes nevar apgūt, guļot gultā ar kājām gaisā.”
Vienlaikus mainījušies arī jauniešu mācīšanās paradumi, tādēļ augstskolām jāmeklē jaunas pieejas. “Mums ir jāstāsta interesanti, mums ir jāstāsta tā, lai viņam nav garlaicīgi,” skaidro dekāne, uzsverot, ka mācību metodes, kas darbojās pirms 20 vai 30 gadiem, mūsdienās vairs ne vienmēr ir piemērotas.
Demogrāfiskā bedre maina augstskolu nākotni
Līdzās izglītības kvalitātei arvien nopietnāks izaicinājums ir Latvijas demogrāfiskā situācija. Jauniešu skaits samazinās, turklāt augstskolām nākas konkurēt ne tikai savā starpā, bet arī ar darba tirgu – daļa vidusskolēnu izvēlas uzreiz sākt strādāt.
“Mēs jau esam patiesībā sasnieguši šo saucamo demogrāfijas bedri. Tiem studentiem, kuriem tagad būtu jānāk mācīties, viņi nav piedzimuši,” norāda Jansone.
Viens no risinājumiem ir studiju pielāgošana cilvēkiem, kuri jau strādā vai vēlas mainīt profesiju. Fakultātē meža inženieriju iespējams apgūt arī nepilna laika studijās, bet nākotnē lielāka nozīme varētu būt specializētiem kursiem.
“Mūsu nākotnes students, visticamāk, vairs nebūs tikai un vienīgi deviņpadsmitgadīgais jaunietis. Tas ir jau nobriedušāks cilvēks,” prognozē dekāne.
Meža nozare joprojām piedāvā plašas iespējas
Neraugoties uz izaicinājumiem, Jansone uz nozares nākotni raugās optimistiski. Pēc viņas teiktā, pieprasījums pēc speciālistiem saglabājas, un liela daļa studentu darbu atrod jau pēdējos studiju kursos. Būtiska priekšrocība ir ciešā sadarbība ar uzņēmumiem – studenti jau studiju laikā iepazīst reālo darba vidi, savukārt uzņēmumi palīdz sagatavot savus nākamos darbiniekus.
Meža nozare piedāvā daudz plašākas iespējas nekā tikai koku audzēšana vai mežizstrāde – tajā vieta ir gan dabas aizsardzībai, gan zinātnei, gan modernajām tehnoloģijām. Tāpēc, jautāta, vai jauniešiem ir vērts izvēlēties šo jomu, Jansone nešaubās:
“Noteikti ir vērts. Mežs ir vairāk nekā puse no Latvijas teritorijas. […] Tur katrs var atrast to vietiņu, kura viņam interesē labāk.”
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
