Pēc kiberincidenta uzņēmumā “Latvijas valsts meži” (LVM) kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš pats nonāca izmeklēšanas redzeslokā – pret viņu ierosināts kriminālprocess saistībā ar saziņu ar personu, kura uzdevās par hakeri un apgalvoja, ka ir saistīta ar uzbrukumu. Raidījumā “Virziens” viņš plašāk stāsta, kāpēc pieņēma šādu lēmumu un kādas mācības Latvijai būtu jāizdara no šī kiberincidenta.
Jūnijā LVM piedzīvoja kiberincidentu, kas traucēja uzņēmuma darbu. Pēc notikušā Strazdiņš sazinājās ar personu, kura apgalvoja, ka ir saistīta ar uzbrukumu, lai, kā pats saka, noskaidrotu vairāk par notikušo un saprastu, vai publiski pieejamā informācija sakrīt ar to, ko viņam sarakstē apgalvoja iespējamais uzbrucējs.
“Ja zinātu, kādas būs sekas šim visam, es tik un tā to darītu vēlreiz. Tāpēc, ka es nonācu pie patiesības, ko jūs reāli nestāstījāt publiski.”
Kas noveda līdz kriminālprocesam?
Strazdiņš stāsta, ka sarakstījās ar iespējamo hakeri, jo viņam radušies jautājumi par uzbrukuma gaitu. Publiski pieejamā informācija, viņaprāt, neatbildēja uz visiem jautājumiem, tāpēc viņš vēlējās saprast, kas patiesībā noticis. Mērķis bija noskaidrot arī to, vai uzbrucējs patiešām pieprasa izpirkuma maksu, kā tas parasti notiek līdzīgos kiberuzbrukumos.
Viņš uzsver, ka pret viņu šobrīd ir ierosināts kriminālprocess un tas nav noslēpums, jo par to publiski jau iepriekš informējusi arī Valsts policija. Pēc Strazdiņa teiktā, tieši pēc šīs saziņas ar iespējamo hakeri pie viņa mājās ieradās policija, veicot kratīšanu.
Ģimene šādai situācijai bija gatavojusies jau iepriekš.
“Mēs uzreiz ar sievu izdomājām plānu, kā notiks, kad pie mums ieradīsies policija uz kratīšanu.”
Lai arī šāda situācija nav patīkama, ģimene zinājusi, kā rīkoties. Pēc viņa teiktā, policistus pat pārsteidzis, cik mierīgi kratīšana noritējusi, jo visi jau iepriekš zinājuši, kā rīkoties.
Lai gan izmeklēšana vēl turpinās, Strazdiņam ir savs skaidrojums, kāpēc pret viņu vispār sākts kriminālprocess.
Viņš uzskata, ka tas varētu būt saistīts ne tikai ar saraksti ar iespējamo uzbrucēju, bet arī ar viņa publiski veidoto saturu par kiberdrošību. Vienlaikus Strazdiņš uzsver, ka tas ir tikai viņa pieņēmums. Viņa ieskatā saturs palīdz cilvēkiem saprast, kā darbojas krāpnieki un kiberuzbrukumi, nevis māca tos īstenot.
Ko Latvijai māca LVM kiberincidents?
Runājot par pašu kiberincidentu, Strazdiņš uzsver, ka viņa mērķis nebija palīdzēt uzbrucējam, bet gan iegūt informāciju par notikušo.
Sarakstē persona, kura uzdevās par hakeri, apgalvojusi, ka tās rīcībā nonācis arī LVM programmatūras pirmkods. Strazdiņš uzsver, ka tas ir sarakstē izteikts apgalvojums, nevis publiski apstiprināts fakts.
Vēlāk viņš vērsies arī pie LVM, lai noskaidrotu, vai iespējamais nozagtais pirmkods varētu skart arī vēlēšanu sistēmu, jo uzņēmums ir viens no tās izstrādē iesaistītajiem. Atbildi uz šo jautājumu viņš neesot saņēmis.
Viņš atzinīgi vērtē arī uzņēmuma komunikāciju pēc incidenta. LVM, viņaprāt, nav centušies noliegt notikušo, bet atzinuši problēmas un atbildējuši uz viņa jautājumiem.
“Kiberdrošība nav viens punkts, kur mēs atnākam un sakām – viss, mēs esam droši. Tā ir ziemeļu zvaigzne, uz kuru visu laiku ej.”
Neviena valsts vai uzņēmums nevar pilnībā izvairīties no kiberincidentiem, taču riskus iespējams būtiski mazināt ar regulāriem programmatūras atjauninājumiem, ieguldījumiem kiberdrošībā un speciālistu piesaisti.
Viņaprāt, šim incidentam bijis arī pozitīvs blakusefekts. Pēc publicētās informācijas vairāki uzņēmumi pārskatījuši savu pieeju kiberdrošībai – daļa atjauninājuši programmatūru, bet citi sākuši domāt par cilvēku, kurš uzņēmumā būtu atbildīgs par kiberdrošību. Ja šis incidents licis uzņēmumiem nopietnāk pievērsties kiberdrošībai, tad no notikušā vismaz izdevies gūt arī kādu pozitīvu mācību.
Pilnu raidījumu “Virziens” klausies un skaties ierakstā!
