Pēc spēcīgas vētras cilvēka pirmais instinkts var būt vienkāršs – nogāztie koki jāsazāģē, takas jāatbrīvo un parks pēc iespējas ātrāk jāatgriež iepriekšējā izskatā. Taču aizsargājamā dabas teritorijā cilvēka izpratne par “sakoptu” vidi ne vienmēr sakrīt ar to, kas vajadzīgs pašai dabai. Kritušais koks var kļūt par dzīvotni kukaiņiem, sūnām, ķērpjiem un citām sugām, kamēr vietās, kur pārvietojas cilvēki, nogāzušies koki, aizlauzti zari un bojāta tūrisma infrastruktūra var radīt reālu apdraudējumu.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” par to, kā pēc postošas vētras tiek meklēts līdzsvars starp cilvēku drošību un dabiskajiem procesiem, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.
Vētra mainīja ne tikai ainavu
No Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekotajām teritorijām īpaši smagi skarts Gaujas Nacionālais parks. Anteina stāsta, ka bojātas kāpnes, tiltiņi, skatu vietas un citi dabas tūrisma infrastruktūras elementi, bet atsevišķos gadījumos cietušas arī ēkas.
Problēmu rada ne tikai pilnībā nogāzušies koki. Pēc vētras kokos var palikt aizlauzti vai iekārušies zari, kas nokrīt tikai pēc vairākām dienām vai vēlāk. Tas nozīmē, ka vētras sekas dabā nebeidzas brīdī, kad norimst vējš, un atsevišķās vietās drošības riski var saglabāties vēl ilgi.
Pirms doties ierastajā takā, pārbaudi, vai tā ir atvērta
Pēc vētras vairākas dabas takas un objekti tika slēgti, bet bīstamajās vietās izvietotas brīdinājuma zīmes. Aktuālajai informācijai par taku pieejamību iespējams sekot līdzi mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms”.
Anteina uzsver, ka slēgta taka nenozīmē vienkārši neērtības apmeklētājiem. Aizlieguma iemesls var būt nestabili koki, zari vai bojāta infrastruktūra, kuru bīstamība no pirmā acu uzmetiena nemaz nav pamanāma. Tāpēc pēc lielas vētras nevajadzētu paļauties uz principu “es tur vienmēr esmu gājis” – vide dažu stundu laikā var būt būtiski mainījusies.
Arī apmeklētājs var palīdzēt
Pēc plašiem postījumiem nav iespējams vienlaikus apsekot katru taku un infrastruktūras objektu visā Latvijā. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina cilvēkus ziņot par pamanītiem bojājumiem. Lietotnē “Dabas tūrisms” iespējams pieteikt problēmu, piemēram, informēt par kritušu koku vai sabojātu infrastruktūru.
Īpaši nozīmīgi tas ir mazāk apmeklētās vietās, kur problēma citādi var palikt nepamanīta ilgāku laiku. Šādā veidā dabas apmeklētājs var ne tikai parūpēties par savu drošību, bet arī palīdzēt ātrāk apzināt vētras sekas.
Kāpēc kritušos kokus vienkārši neizvāc?
Tieši šeit cilvēka priekšstats par sakoptu vidi visbiežāk sastopas ar dabas aizsardzības principiem. Mežā nogāzies koks nav tikai “nekārtība”.
Anteina skaidro, ka mirusī koksne ir nozīmīga dzīvotne dažādiem kukaiņiem, sūnām, ķērpjiem un citiem organismiem, tādēļ vietās, kur kritušais koks neapdraud cilvēkus, nebojā infrastruktūru un konkrētās aizsargājamās teritorijas režīms to pieļauj, to var apzināti atstāt dabā.
Savukārt pie tūrisma takas situācija var būt pavisam cita. Ja koks aizšķērso pārvietošanās ceļu vai rada drošības risku, nepieciešama cilvēka iesaiste. Tāpēc pēc vētras nav viena universāla principa – “visu savākt” vai “visu atstāt”. Jāvērtē konkrētā vieta, tās dabas vērtības un cilvēku drošība.
Dabā vētra var radīt arī jaunu sākumu
Cilvēkam koku izgāzts mežs var izskatīties pēc posta, taču dabiskā meža attīstībā koku krišana vienlaikus rada arī pārmaiņas. Atveras vieta saules gaismai, mainās mitruma apstākļi, sāk augt citi augi un rodas jaunas dzīvotnes.
Daudzviet daba spēj atjaunoties pati, tomēr Anteina uzsver, ka tas nav universāls princips. Atsevišķās teritorijās cilvēka palīdzība ir nepieciešama, piemēram, lai saglabātu vai uzlabotu konkrēta biotopa kvalitāti. Tāpēc svarīgi ir saprast, kāds ir katras teritorijas dabas aizsardzības mērķis, un tikai tad izlemt, vai nepieciešama aktīva rīcība.
Simtgadīgs koks neatgriežas dažos gados
Dabiskā atjaunošanās nenozīmē, ka pēc dažiem gadiem viss būs tieši tāpat kā pirms vētras. Īpaši tas attiecas uz ļoti veciem kokiem – ja vētrā nogāžas koks, kas audzis vairākus simtus gadu, līdzvērtīga dabas vērtība tā vietā nevar izveidoties dažu gadu laikā.
Turklāt nav garantijas, ka tieši tajā pašā vietā un tādos pašos apstākļos izaugs līdzīgs koks. Tāpēc vētra var būt dabisks process, bet tās radītās pārmaiņas atsevišķās vietās ir ļoti ilglaicīgas.
Ar dižkoku pēc vētras nedrīkst rīkoties kā ar parastu kritalu
Īpaša kārtība attiecas uz dižkokiem. Pēc Anteinas raidījumā minētās informācijas Dabas aizsardzības pārvalde bija saņēmusi 85 ziņojumus par vētrā nogāztiem vai bojātiem dižkokiem. Ja zināms, ka nogāztais koks ir reģistrēts dižkoks, par situāciju nepieciešams informēt Dabas aizsardzības pārvaldi.
Ja tas rada tūlītēju apdraudējumu, piemēram, uzgāzies ēkai, automašīnai vai bloķē piekļuvi īpašumam, Anteina skaidro, ka pēc situācijas fiksēšanas iespējams operatīvi sazināties ar pārvaldi un vienoties par nepieciešamo rīcību. Taču, ja dižkoks vienkārši nogāzies un nevienu neapdraud, to nevajadzētu pēc paša iniciatīvas sazāģēt un aizvest, jo arī nokritis dižkoks joprojām var būt nozīmīga dzīvotne citām sugām.
Ne visu pēc vētras var izdarīt ar motorzāģi
Vētras seku likvidēšanā iesaistījušies arī brīvprātīgie. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājuma atsaucās vairāk nekā 130 cilvēku, uzņēmumu un organizāciju pārstāvju, un ar viņu palīdzību vairākās vietās izdevies ātrāk atbrīvot dabas tūrisma infrastruktūru un atkal padarīt to pieejamu apmeklētājiem.
Tomēr bīstamu, aizlauztu vai sasvērušos koku novākšana nav darbs, ko ikvienam vajadzētu mēģināt veikt pašam. Šādos gadījumos nepieciešamas prasmes, piemērots inventārs un drošības zināšanas, tādēļ tiek piesaistīti arī profesionāli arboristi un citi speciālisti.
Vētra pārbaudīja ne tikai mežus, bet arī mūsu gatavību
Dabas aizsardzības pārvalde vētrai gatavojās jau iepriekš – tika atcelti publiski pasākumi un preventīvi slēgtas arī Līgatnes dabas takas. Tomēr pēc vētras atsevišķās vietās ilgstoši nebija elektrības un mobilo sakaru, kas apgrūtināja gan informācijas apmaiņu, gan bojājumu apzināšanu.
Anteina to min kā vienu no būtiskākajām mācībām – arī tad, ja šķiet, ka krīzei esam sagatavojušies, realitātē var atklāties vājās vietas, par kurām iepriekš neesam domājuši. Viņas ieskatā jādomā gan par rezerves komunikācijas iespējām, gan par mehānismiem, kas ļautu nepieciešamības gadījumā ātri piesaistīt papildu cilvēkus, tehniku un profesionāļus.
Vai dabas infrastruktūrai jāgatavojas citādam klimatam?
Anteina norāda, ka vēsturiski Latvijā šāda mēroga postošas dabas parādības nav bijušas tik ierastas, taču šobrīd ar tām nākas saskarties biežāk. Tas nozīmē, ka jādomā ne tikai par konkrētās vētras seku novēršanu, bet arī par infrastruktūras noturību nākotnē.
Ne katru vētru iespējams paredzēt un ne katru kritušu koku novērst, taču iespējams labāk sagatavoties situācijai, kad dabas taka, sakaru sistēma vai cita infrastruktūra pēkšņi vairs nedarbojas tā, kā ierasts. Tā ir arī viena no praktiskajām klimata pārmaiņu pielāgošanās pusēm – ne tikai runāt par iespējamiem riskiem nākotnē, bet padarīt sistēmas noturīgākas pret ekstrēmiem laikapstākļiem.
Četras lietas, ko atcerēties pēc lielas vētras
Pirms dodies dabā, pārbaudi aktuālo informāciju. Taka, kuru apmeklē regulāri, pēc vētras var būt slēgta vai bīstama. Neignorē brīdinājumus. Iekāries zars vai nestabils koks no zemes ne vienmēr ir pamanāms.
Ziņo par bojājumiem. Ja pamani kritušu koku vai bojātu infrastruktūru, informācija var palīdzēt problēmu novērst ātrāk. Nesteidzies pats “sakopt” aizsargājamu teritoriju. Kritušais koks var būt nozīmīga dzīvotne, bet dižkokiem un citām aizsargājamām dabas vērtībām ir īpaša apsaimniekošanas kārtība.
Mežam pēc vētras nav obligāti jāizskatās kā pirms tās
Spēcīga vētra dažās stundās var izmainīt ainavu, kas veidojusies gadu desmitiem vai pat gadsimtiem. Cilvēka acij dabiska reakcija ir vēlme pēc iespējas ātrāk visu “sakārtot”, taču daba pati nepazīst mūsu priekšstatu par sakoptu parku.
Koks, kas vakar bija ainavas daļa, šodien var kļūt par mājvietu kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem. Vieta, kurā pazudis koku vainagu segums, var radīt iespēju augt citām sugām. Tāpēc pēc vētras svarīgākais nav panākt, lai mežs pēc iespējas ātrāk izskatītos tāpat kā iepriekš. Daudz būtiskāk ir saprast, kur nepieciešama cilvēka palīdzība un kur vislabākais, ko varam izdarīt, ir ļaut dabai turpināt pašai savus procesus.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
