Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts izstrādā jauna veida aizsarglīdzekļus militāri farmaceitiskam un medicīniskam pielietojumam – unikālu pretindi pret radioaktīvo piesārņojumu. “Radio SWH TV” raidījumā “Latvija zinātnē”, kas top sadarbībā ar “Rietumu Banku” un LU fondu, LU asociētais profesors Ingars Reinholds un radiācijas ķīmiķe Gunta Ķizāne skaidro, kā pētnieki meklē arvien jaunus materiālus radioloģiskajai aizsardzībai.
Radioaktīvais piesārņojums nav tikai atomelektrostaciju avāriju scenārijs – risku var radīt arī citi incidenti ar radioaktīviem materiāliem. Tāpēc līdzās ārstēšanai pēc radioaktīvo vielu nonākšanas organismā būtiska ir prevencija – spēja piesārņojumu laikus aizturēt un mazināt cilvēka saskari ar to.
Prūsijas zilā pētījumu rezultātā tiek izstrādātas un pētītas kapsulu formas, tostarp risinājumi, kuros paredzēts apvienot vairākas aktīvās vielas – kombinēts jauna tipa antidots, kas vienlaicīgi pasargā no vairākiem radioaktīviem savienojumiem. Studijā pētnieks demonstrē arī Prūsijas zilo pulverveidā, aizsargmasku, filtrus un ar Prūsijas zilo impregnētus audumus izmantošanai kā individuālos aizsardzības līdzekļus.
Svarīgākais – nepieļaut piesārņojuma nonākšanu organismā
Radioloģisks apdraudējums var rasties dažādos apstākļos, bet jau vidē nonākuša radioaktīvā piesārņojuma savākšana un teritorijas attīrīšana ir sarežģīts process. Tāpēc Reinholds īpaši uzsver nepieciešamību cilvēku pasargāt vēl pirms piesārņojums nonācis organismā:
“Svarīgākais ir tieši prevencija – pasākumi, kas varētu aizsargāt.”
Praksē tas nozīmē gan piemērotus aizsardzības līdzekļus, gan izpratni par to iespējām un ierobežojumiem. Ķizāne uzsver, ka radiācijas drošībā zināšanas ir būtiskas – cilvēkam jāsaprot, ar kādu apdraudējumu viņš saskaras un pret ko konkrētais aizsardzības līdzeklis spēj pasargāt.
Viens no šādiem aizsardzības veidiem ir speciāli tērpi un materiāli, kuru būtiska funkcija ir nepieļaut radioaktīvu putekļu un daļiņu nonākšanu uz ķermeņa un organismā. Ķizāne skaidro, ka šāda aizsardzība pasargā pret radioaktīvo daļiņu radītu alfa starojumu un daļēji no beta starojuma iedarbības, taču pret caurspiedīgo gamma starojumu tā nav pietiekama.
Tieši šajā preventīvās aizsardzības virzienā iekļaujas arī Eismonta pētījumi. Prūsijas zilo, kas spēj saistīt radioaktīvo cēziju, zinātnieki eksperimentāli iestrādā filtros un audumos, meklējot iespējas šo īpašību izmantot aizsargmateriālos. Šādu materiālu uzdevums nav bloķēt pašu jonizējošo starojumu, bet gan aizturēt un saistīt radioaktīvo cēziju saturošas daļiņas, tādejādi mazinot piesārņojuma nonākšanas risku uz ķermeņa un organismā.
No piesārņotas brūces līdz daudzfunkcionālam pārsējam
Atsevišķs pētniecības virziens saistīts ar situācijām, kad radioaktīvais piesārņojums organismā var nonākt caur atvērtu brūci. Eksperimentos Prūsijas zilais tiek iestrādāts ķirurģiskajā marlē un salvetēs, pētot iespēju saistīt radioaktīvo cēziju brūces apvidū un tādejādi potenciāli mazināt tā tālāku nonākšanu organismā.
Pētnieki vērtē arī iespējas vienā materiālā apvienot vairākas funkcijas. Reinholds skaidro, ka Prūsijas zilā struktūrā iespējams iekļaut citus elementus vai jonus, piemēram, sudrabu vai cinku, lai pētītu arī Prūsijas zilā materiāla iespējas paplašināt ar antibakteriālām īpašībām. Savukārt kombinēšanai ar Prūsijas zilo tiek apsvērti arī mālu savienojumi, piemēram, kaolīns, kam piemīt asins recēšanu veicinošas īpašības.
Šāda pieeja nākotnē potenciāli ļautu vienā materiālā apvienot vairākas funkcijas – radioaktīvā cēzija saistīšanu, aiņošans apturēšanas veicināšanu un antibakteriālu iedarbību.
Darbs turpinās arī pie pārsējiem un iespējām Prūsijas zilo iestrādāt gēlos, meklējot jaunus veidus un formas, kā tā spēju saistīt radioaktīvo cēziju izmantot cilvēku aizsardzībā.
Latvijas zinātnieki grib dot starptautisku pienesumu
Pētījumu ceļš līdz šiem risinājumiem sācies ar pavisam citu uzdevumu. Reinholds stāsta, ka viena no sākotnējām pētījuma iecerēm bijusi saistīta ar Salaspils kodolreaktora teritoriju un tur atlikušā radioaktīvā piesārņojuma saistīšanu. Vēlāk pētījumi attīstījušies arī medicīnas un preventīvās aizsardzības virzienā.
“Mēs no Latvijas gribam dot starptautisku pienesumu, nevis nomainīt jau esošo komerciālo produktu, bet radīt preventīvus līdzekļus,” saka Reinholds.
Viņš uzsver, ka preventīvie risinājumi varētu palīdzēt samazināt arī pēc tam nepieciešamās ārstēšanas ilgumu. Pētnieku uzmanība tādējādi vērsta ne tikai uz radioaktīvo vielu izvadīšanu no organisma, bet arī uz iespējām pēc iespējas mazināt to nonākšanu organismā.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
