Ierasta situācija. Skrolējot telefonā sociālos medijus, gadās ieraudzīt ierakstu, kas liek nodomāt, nu kā tā var, kā kaut kas tāds Latvijā drīkst notikt? Visticamāk, pirmās emocijas ir dusmas vai bailes. Ierakstam ir attēls, video, situācijas apraksts, varbūt pat kāda “eksperta” citāts, un šķiet, ka to vērts padot tālāk.
Raidījumā Ziņu detektīvs Agnese Vasermane pievēršas jautājumam, kas īpaši svarīgs pirms vēlēšanām: ja nu šāda informācija nav radusies nejauši? Ja nu aiz tās stāv koordinēta kampaņa, kas speciāli veidota, lai ietekmētu tavu, manu un visas sabiedrības viedokli?
Šogad daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, notiek svarīgas vēlēšanas. Parlamenta un prezidenta vēlēšanas gaidāmas arī nākamgad Polijā, Francijā, Itālijā, Spānijā un citviet. Par šiem riskiem runā arī Eiropas Parlaments, kas ar 420 balsīm “par”, 220 “pret” un 26 deputātiem atturoties pieņēmis ziņojumu par Īpašās komitejas attiecībā uz Eiropas demokrātijas vairogu konstatējumiem.
Ziņojumā iekļauti arī konkrēti ieteikumi, kā Eiropas Savienībai aizstāvēt savas demokrātiskās iestādes un stiprināt pieejamo instrumentu kopumu.
Dezinformācijas apkarošana nav viedokļu aizliegšana
Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, cik būtiski ir aizsargāt brīvus un neatkarīgus medijus un cīnīties pret tiešsaistē īstenotu iejaukšanos vēlēšanās. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka dezinformācijas apkarošana nenozīmē aizliegt neērtus vai smagus viedokļus.
Tieši pretēji, deputāti norāda, ka jāaizsargā vārda un informācijas brīvība. Eiropas Parlamenta ziņotājs no Zviedrijas Tomass Tobē plenārsēdes debatēs uzsvēra, ka šī ziņojuma mērķis nav ietekmēt politiskos uzskatus.
“Šī ziņojuma mērķis nav ietekmēt politiskos uzskatus. Tā mērķis ir pasargāt mūsu demokrātiju no ārvalstu iejaukšanās. Krievijas boti nav vārda brīvība. Ārvalstu iejaukšanās nav vārda brīvība, un mūsu vēlēšanu ietekmēšana pavisam noteikti nav vārda brīvība,” sacīja Tobē.
Šis uzsvars ir būtisks, jo cīņa pret dezinformāciju bieži tiek mēģināta pasniegt kā vēršanās pret viedokļu dažādību. Eiropas Parlamenta debatēs šī robeža tiek iezīmēta skaidri: vārda brīvība ir jāaizsargā, bet ārvalstu koordinēta iejaukšanās vēlēšanās nav tas pats, kas brīva viedokļu apmaiņa.
Dziļviltojumi un sazvērestības kā kognitīvā kara ieroči
Dezinformācijas radīto postu ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā šogad izcēla arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Viņa uzsvēra, ka ārvalstu propaganda ir saindējusi vēlēšanu kampaņas, bet sazvērestības teorijas, kas balstītas uz virāliem dziļviltotiem video, ir šī kognitīvā kara ieroči.
Tas nozīmē, ka dezinformācija nav tikai atsevišķs melīgs ieraksts vai kļūdains video. Tā var kļūt par mērķtiecīgu ietekmes instrumentu, kas izmanto emocijas, bailes, dusmas un neuzticēšanos, lai ietekmētu sabiedrības noskaņojumu.
Īpaši pirms vēlēšanām šādi vēstījumi var kļūt bīstami, jo cilvēki vairāk seko politiskajai informācijai, ātrāk reaģē uz skandaloziem apgalvojumiem un biežāk dalās ar saturu, kas apstiprina viņu bažas vai neapmierinātību.
Latvijā mērķis ir arī atbalsts Ukrainai
Latvijā vēlēšanas notiks jau pavisam drīz, un par pastiprinātām informatīvām kampaņām mūsu informatīvajā telpā Latvijas diasporas forumā runāja arī ārlietu ministre Baiba Braže.
Viņa norādīja, ka šobrīd Latvijā vērojami apzināti uzbrukumi un kampaņas vairākos virzienos. Pirmkārt, tiek mēģināts apšaubīt Latvijas kā valsts mērķus, noturību, latviešu valodas kā vienojošās valodas lomu, kā arī Latvijas valsts, latviešu tautas un vērtību attīstību kā valsts pamatu.
Otrs ļoti konkrēts šo kampaņu operacionālais mērķis, pēc ministres teiktā, ir atbalsts Ukrainai un tā apšaubīšana.
Kā piemēru viņa minēja valdības lēmumu par ģeneratoru nosūtīšanu uz Ukrainu. Tie bija “Sadales tīkla” iepriekšējie ģeneratori, jo bija iegādāti jauni, un tie tika izmantoti arī vētras atbalstam un citās situācijās. Taču informatīvajā telpā izplatījās kampaņa ar vēstījumu, kāpēc Latvija dod ģeneratorus Ukrainai, ja pašiem pēc vētras tie esot vajadzīgi.
Braže uzsvēra, ka Latvijai pašai ģeneratoru bija pietiekami, bet šis fakts kampaņas izplatītājus neinteresēja. Vēstījums masveidā izplatījās dažādās platformās.
Pirms dalies, uzdod divus jautājumus
Šādi piemēri parāda, kā emocionāls un šķietami vienkāršs jautājums sociālajos tīklos var kļūt par daļu no plašākas informatīvās kampaņas. Ieraksts var izskatīties pēc patiesām bažām, sašutuma vai pilsoniska jautājuma, taču tā mērķis var būt nevis noskaidrot faktus, bet pastiprināt neuzticēšanos.
Tāpēc īpaši pirms vēlēšanām, ieraugot kārtējo skaļo ierakstu internetā vai sociālajos medijos, ir vērts ievilkt elpu un uzdot sev pavisam vienkāršus jautājumus: kas man to stāsta, un kam tas šobrīd varētu būt izdevīgi?
Šie jautājumi nenozīmē, ka katrs kritisks ieraksts ir dezinformācija. Tie nozīmē, ka pirms dalīšanās ir vērts pārbaudīt avotu, paskatīties, vai informāciju apstiprina uzticami mediji vai oficiāli avoti, un saprast, vai ieraksts nemēģina tikai izprovocēt tūlītēju emocionālu reakciju.
Dezinformācijas kampaņas bieži darbojas tieši tā: tās ne vienmēr uzreiz pasaka, par ko domāt. Biežāk tās iedod emociju, dusmas, bailes vai neuzticēšanos, un cer, ka cilvēks pats nospiedīs “dalīties”.
https://open.spotify.com/episode/5Wm7cRMEEJIMrmajH1cB7N?si=f73_ddYSSIOCZcoH3Kp88g
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
