35 sekotāji, bet 35 tūkstoši skatījumu. Holivudas zvaigznes, kas it kā publiski apsūdz ASV demokrātus noziegumos, un pazīstamu mediju logotipi pie viltotiem video. Šādi maldinoši materiāli izplatīti sociālajos tīklos pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām. Pētnieki lielu daļu šī satura saista ar Krievijas informatīvās ietekmes kampaņu “Matrjoška”, kurā izmantoti mākslīgā intelekta rīki, botu tīkli un pazīstamu cilvēku identitātes, lai radītu šķietami ticamus vēstījumus un ietekmētu vēlētāju noskaņojumu.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane pievēršas dezinformācijas izplatīšanai pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām, izmantojot ziņu aģentūras “Bloomberg”, medija “France24” un faktu pārbaudītāju apkopoto informāciju. Uzmanības centrā ir viltoti slavenību video, neparasta sociālo tīklu kontu aktivitāte un konkrēti gadījumi, kuros maldinoši apgalvojumi izmantoti pret Demokrātu partijas kandidātiem.
Jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām pētnieki ziņoja par vērienīgām dezinformācijas aktivitātēm sociālajos medijos. Kā norāda “Bloomberg”, maldinošie vēstījumi galvenokārt bijuši vērsti pret Demokrātu partijas kandidātiem. Kā valstis, kas izmantojušas botu tīklus šāda satura izplatīšanai ar mērķi ietekmēt vēlēšanu iznākumu, minētas Irāna, Ķīna un Krievija.
Holivudas zvaigznes kļūst par dezinformācijas sejām
Sociālo mediju pētnieki, uz kuriem atsaucas “Bloomberg”, “France24” un citi mediji, lielu daļu maldinošā satura saista ar Krievijas kampaņu “Matrjoška”. Tās ietvaros sociālo tīklu platformas tiek pārpludinātas ar viltus ziņām, kas pasniegtas kā pazīstamu un uzticamu mediju sagatavota informācija.
Viens no izplatītākajiem dezinformācijas vēstījumiem bija apsūdzības korupcijā. Daudzos ierakstos lietotāji tika aicināti pievienoties kampaņai ar tēmturi #AllDemocratsAreCriminals jeb “Visi demokrāti ir noziedznieki”. Liela daļa šo materiālu parādījās Īlona Maska pārvaldītajā platformā “X”.
Īpašu uzmanību piesaistījuši ar mākslīgā intelekta palīdzību veidoti videoklipi, kuros it kā redzamas pazīstamas slavenības. To vidū ir Holivudas aktieri Roberts De Niro un Džūlija Robertsa, dziedātāja Šēra un citi sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri šķietami publiski pauž atbalstu šiem vēstījumiem.
Viens no piemēriem ir video, kurā it kā redzama seriāla “Sekss un lielpilsēta” zvaigzne Sāra Džesika Pārkere. Tajā aktrisei piedēvēti izteikumi, kuros Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiek dēvēts par nacistu un savas tautas slepkavu. Taču šis video ir viltojums.
Šādu materiālu veidošanai izmantoti no citām interneta vietnēm iegūti videoieraksti un mākslīgā intelekta rīki. Aktieri pauduši sašutumu par notikušo un publiski norādījuši, ka kategoriski nepiekrīt viņiem piedēvētajiem vēstījumiem.
Daļā maldinošo video izmantots arī CNN logotips. Raidorganizācija uzsvērusi, ka tās zīmols izmantots neatļauti, konkrētais saturs nav CNN veidots un tam nav nekāda sakara ar šo mediju.
Milzīgs skatījumu skaits, bet gandrīz nekādas aktivitātes
“Matrjoškas” kampaņu iespējams atpazīt ne tikai pēc izmantotajiem viltojumiem, bet arī pēc neparastas sociālo tīklu ierakstu izplatības. Kā norāda “Bloomberg”, šādi ieraksti nereti jau pirmajā stundā pēc publicēšanas sasniedz desmitiem vai pat simtiem tūkstošu šķietamu skatījumu, bet pēc tam to pieaugums pēkšņi apstājas.
Parasti populāra ieraksta skatījumu skaits aug pakāpeniski. Savukārt šajos gadījumos vērojams straujš kāpums, kam seko tikpat neparasta aktivitātes apstāšanās.
Vēl viena raksturīga pazīme ir neatbilstība starp skatījumu skaitu un pārējo lietotāju iesaisti. Ierakstam var būt ļoti daudz skatījumu, taču neparasti maz kopīgojumu, pārpublicējumu un atzīmju “Patīk”.
Turklāt šādu saturu nereti publicē konti ar ļoti nelielu sekotāju skaitu, kuri pirms tam gadiem ilgi nav bijuši aktīvi.
“Bloomberg” analizējis 130 videoklipus un viltotas laikrakstu pirmās lapas, kas publicētas laikposmā no 10. septembra līdz 9. oktobrim. Analīzē secināts, ka daudzi maldinošie ieraksti pret Demokrātu partijas kandidātiem bijuši vērsti uz vēlēšanu apgabaliem, kuros konkurence ar republikāņiem ir īpaši sīva.
Šāda neparasta aktivitāte pati par sevi vēl nepierāda konkrēta ieraksta izcelsmi, taču tā ir viena no pazīmēm, kurai pētnieki pievērš uzmanību, analizējot iespējami koordinētu dezinformācijas izplatīšanu.
35 sekotāji un 35 tūkstoši skatījumu
Viens no spilgtākajiem piemēriem saistīts ar Teksasas Demokrātu partijas politiķi Džeimsu Talariko, kurš kandidēja uz vietu ASV Senātā. Teksasa tradicionāli tiek uzskatīta par Republikāņu partijas ietekmes štatu, taču arī tur pirms vēlēšanām izplatīti maldinoši vēstījumi par demokrātu kandidātiem.
Faktu pārbaudes medijs “FactCheck.org” pievērsis uzmanību videoklipam, kurā nepatiesi apgalvots, ka Talariko esot solījis liegt pabalstus vecākiem, kuri neļauj saviem bērniem veikt dzimuma maiņas operācijas.
Video ļoti īsā laikā sasniedza aptuveni 35 tūkstošus skatījumu. Taču to bija publicējis sociālo tīklu konts ar tikai 35 sekotājiem. Vēl neparastāk, ka visi iepriekšējie šī konta ieraksti bijuši publicēti tikai japāņu valodā.
Talariko kļuva arī par cita maldinoša stāsta mērķi. Rudenī politiķis uz neilgu laiku bija pārtraucis priekšvēlēšanu kampaņu, jo saslima ar gripu. Viņa prombūtne ātri tika izmantota nepatiesu apgalvojumu izplatīšanai.
Sociālajā tīklā “X” parādījās ieraksti, kuros apgalvots, ka Talariko it kā esot ievietots psihiatriskajā klīnikā Ohaio štatā.
Kad konkrētā ārstniecības iestāde publiski paziņoja, ka politiķis nekad nav bijis tās pacients, maldinošā informācija nevis pazuda, bet ieguva jaunu formu. Baumas izplatījās tālāk sociālo tīklu kontos spāņu valodā, kur jau tika apgalvots, ka Talariko esot mēģinājis izdarīt pašnāvību.
Politiķis pats savā “X” kontā pārpublicēja ārstniecības iestādes paziņojumu un pievienoja īsu komentāru: “Es nekad neesmu pat bijis Ohaio štatā.” Viņš ierakstu papildināja ar smejošu emocijzīmi.
Kāpēc ar vienu atspēkojumu nepietiek?
Talariko gadījums parāda, kā nepatiesa informācija var turpināt izplatīties pat pēc tās atspēkošanas. Sākotnējais apgalvojums par ievietošanu psihiatriskajā klīnikā tika noraidīts, taču pēc tam sociālajos tīklos parādījās jau cita versija par politiķa veselības stāvokli.
Šajā gadījumā mainījās ne tikai pats vēstījums, bet arī auditorija, jo baumas tika pārņemtas un turpinātas spāņu valodā.
Līdzīgu principu iespējams saskatīt arī citos pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām izplatītajos materiālos. Pazīstamu cilvēku sejas, uzticamu mediju logotipi un šķietami liels skatījumu skaits palīdz radīt iespaidu, ka publicētā informācija ir nozīmīga un ticama.
Tomēr ne slavenības atpazīstamība, ne medija logotips, ne iespaidīgs skatījumu skaits pats par sevi neapliecina informācijas patiesumu. “Matrjoškas” kampaņas piemēri rāda, kā šos elementus iespējams izmantot maldinošu vēstījumu izplatīšanai, īpaši laikā, kad vēlētāju uzmanība pievērsta politiskajai konkurencei.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
