Vienreizlietojamas glāzes, izdrukātas programmas, ēdiena pārpalikumi, dekorācijas, kas pēc dažām stundām kļūst par atkritumiem, un simtiem cilvēku, kuri uz pasākuma vietu ierodas katrs savā automašīnā. Pat viens pasākums rada virkni izvēļu, kuru ietekmi uz vidi ikdienā varam nepamanīt. Kad gada laikā šādu notikumu ir tūkstošiem, arī šķietami mazas izvēles summējas.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” Rīgas Enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas eksperte Anna Ance Rusova Lūse stāsta par aģentūras izstrādāto atbildīgu un vidi cienošu pasākumu organizēšanas ceļvedi. Tajā aplūkotas 11 jomas, sākot ar ēdināšanas un traukiem līdz transportam, dekorācijām, drukātajiem materiāliem, beidzot ar to, kā par savām vides izvēlēm runāt ar apmeklētājiem.
Viena no būtiskākajām atziņām ir vienkārša – visvairāk iespējams mainīt vēl pirms pasākums ir sācies. Kad viesi jau ieradušies, ēdiens pasūtīts un telpas noformētas, lielākā daļa svarīgo izvēļu jau ir izdarītas.
Viss sākas plānošanas brīdī
Rusova Lūse norāda, ka plānošanā organizatoram vēl ir atvērti gandrīz visi jautājumi. Pats pirmais var būt pat diezgan drosmīgs – vai konkrētais pasākums vispār nepieciešams klātienē? Dažkārt mērķi iespējams sasniegt ar īsu tiešsaistes sanāksmi, zvanu vai citu risinājumu, izvairoties no cilvēku pārvietošanās un citiem resursiem, kas nepieciešami klātienes notikumam.
Ja klātienes pasākums ir vajadzīgs, daudz nosaka vietas izvēle. Telpa, līdz kurai ērti iespējams nokļūt ar sabiedrisko transportu, var palīdzēt samazināt nepieciešamību viesiem braukt ar privāto automašīnu. Savukārt vieta, kurai jau ir piemērots interjers un aprīkojums, ļauj iztikt bez daļas speciāli vienai dienai radītu dekorāciju.
Tas parāda svarīgu principu. Mazāka ietekme uz vidi ne vienmēr nozīmē pasākumam pievienot arvien jaunus “zaļus” elementus. Dažkārt visefektīvākā izvēle ir kaut ko lieku vispār neradīt, nepasūtīt vai nevest.
Lielākā ietekme ne vienmēr ir tur, kur to visvairāk redzam
Pēc festivāla vai konferences palikusi atkritumu kaudze ir ļoti pamanāma, tāpēc šķirošana un vienreizlietojamie trauki bieži kļūst par pirmo lietu, ko saistām ar videi atbildīgāku pasākumu. Taču ceļveža sagatavošanā izmantotā informācija, pēc ekspertes teiktā, rāda, ka starp nozīmīgākajām jomām ir tieši transports un ēdināšana.
Tas nozīmē, ka organizators var panākt būtisku efektu jau ar to, kā izvēlas pasākuma vietu un informē viesus par nokļūšanu. Nevis maziem burtiem ielūguma beigās pieminēt, ka tuvumā kursē sabiedriskais transports, bet konkrēti norādīt tuvāko tramvaju vai autobusu, pieturu un iespējas pēc pasākuma nokļūt mājās.
Rusova Lūse min arī ideju par sabiedriskā transporta iekļaušanu pasākuma biļetē. Ne vienmēr šādu risinājumu iespējams uzreiz tehniski īstenot, taču princips ir būtisks – nepietiek cilvēkiem vienkārši pateikt, lai viņi izvēlas videi draudzīgāku transporta veidu. Šai izvēlei jābūt arī ērtai.
Otrs lielais jautājums ir ēdināšana – cik daudz ēdiena pasūtīts, kā tas tiek pasniegts, cik daudz iepakojuma nepieciešams un kas notiks ar pārpalikumiem. To visu iespējams paredzēt jau pirms pasākuma, nevis risināt tikai brīdī, kad viesi devušies mājās.
No depozīta glāzes līdz neizdrukātai programmai
Viens no redzamākajiem risinājumiem Latvijas festivālos un citos pasākumos ir vairākkārt lietojamas depozīta glāzes. Tā vietā, lai katram dzērienam izmantotu jaunu vienreizlietojamu trauku, apmeklētājs saņem glāzi, samaksā depozītu un pēc izmantošanas to atdod.
Taču arī šeit būtiska ir visa sistēma, ne tikai pats trauks. Rusova Lūse norāda, ka vairākkārt lietojamai glāzei nepieciešami vairāki lietošanas cikli, lai sasniegtu iecerēto vides ieguvumu. Ja apmeklētājs to pēc viena pasākuma aiznes mājās un tā vairs neatgriežas apritē, sistēma nedarbojas tā, kā paredzēts.
Tāpēc jābūt ērtām atdošanas vietām un pārdomātai loģistikai. Ja pēc koncerta pie viena nodošanas punkta izveidojas gara rinda, daļa cilvēku glāzi neatdos. Arī videi atbildīgs risinājums strādā daudz labāk tad, ja cilvēkam to ir vienkārši izmantot.
Tas pats princips attiecas uz drukātajiem materiāliem. Programmas, bukleti un citas izdales lapas nereti nepieciešamas tikai dažas stundas un pēc tam kļūst par atkritumiem. Daļu no tām iespējams aizstāt ar QR kodu vai digitālu programmu, bet pirms drukāšanas vienmēr var uzdot vienkāršu jautājumu – vai šis materiāls tiešām būs vajadzīgs?
Rusova Lūse min piemēru, kur atteikšanās no daļas drukāto materiālu ļāvusi ietaupīt vairākus tūkstošus eiro. Konkrētais ietaupījums, protams, atkarīgs no pasākuma mēroga, taču tas parāda, ka resursu samazināšana var būt ieguvums ne tikai videi, bet arī pasākuma budžetam.
Līdzīgi iespējams skatīties uz dekorācijām. Ja priekšmets tiek radīts tikai vienam vakaram un pēc tam izmests, vērts apsvērt īrētus vai atkārtoti izmantojamus risinājumus. Savukārt labi izvēlēta telpa dažkārt ļauj no papildu dekorēšanas atteikties gandrīz pilnībā.
“Zaļš pasākums” pats par sevi neko daudz nepasaka
Atbildība nebeidzas ar pašu pasākuma organizēšanu – svarīgi ir arī tas, kā par izdarīto tiek runāts. Rusova Lūse skaidro, ka vides apgalvojumiem jākļūst arvien konkrētākiem un pamatotākiem, nevis jāaprobežojas ar ļoti plašiem apzīmējumiem.
Piemēram, nosaukt pasākumu vienkārši par “zaļu” vai “ilgtspējīgu” apmeklētājam neko daudz neizskaidro. Vai tas nozīmē depozīta glāzes? Mazāk drukātu materiālu? Ēdienkartes izmaiņas? Īrētas dekorācijas? Ērtu sabiedrisko transportu?
Daudz saprotamāk ir pateikt konkrēti, piemēram, pasākumā netiks izmantoti vienreizlietojami trauki, programma būs pieejama digitāli, daļa ēdienkartes būs veģetāra vai dekorācijas tiks izmantotas atkārtoti. Šādus apgalvojumus cilvēks var saprast un arī novērtēt.
Tas palīdz izvairīties no maldināšanas un vienlaikus liek pašam organizatoram precīzāk formulēt, ko viņš patiesībā ir mainījis.
Ar ko sākt savā nākamajā pasākumā?
Šie principi nav domāti tikai pilsētu svētkiem un lieliem festivāliem. Tos iespējams izmantot arī konferencē, uzņēmuma pasākumā, dzimšanas dienā vai kāzās, un nav nepieciešams vienā reizē ieviest visas iespējamās izmaiņas.
Sāc ar vietas izvēli. Vai viesi līdz tai var ērti nokļūt bez privātās automašīnas? Vai telpa jau pati par sevi ir piemērota pasākumam un neprasa lielu vienreizēju noformējumu? Viena labi izdarīta izvēle sākumā var samazināt nepieciešamību pēc vairākiem citiem resursiem vēlāk.
Pārdomā ēdināšanu. Pasūtot ēdienu, iespējams prasīt daudzreiz lietojamus traukus, samazināt nevajadzīgus individuālos iepakojumus un jau iepriekš vienoties, kas notiks ar pārtikas pārpalikumiem.
Nedrukā tikai tāpēc, ka tā darīts vienmēr. Ja programmu vai citu informāciju cilvēks ērti var atvērt telefonā, nav nepieciešams automātiski sagatavot papīra eksemplāru katram viesim.
Padari vēlamo izvēli ērtu. Ja gribi, lai cilvēki brauc ar sabiedrisko transportu, pasaki precīzi, kā to izdarīt. Ja izmanto depozīta glāzes, nodrošini, lai pēc pasākuma tās ir viegli atdot.
Runā konkrēti. Tā vietā, lai pasākumu vienkārši nosauktu par “zaļu”, pastāsti, kas tieši tajā tiek darīts citādi. Tas ir gan saprotamāk apmeklētājiem, gan godīgāk pret pašu vides tēmu.
Atbildīgāka pasākuma organizēšana nav sacensība par to, kurš izmantos vairāk videi draudzīgu atribūtu. Daudz svarīgāk ir jau sākumā pajautāt – kas šajā pasākumā patiešām ir nepieciešams?
Reizēm mazāka ietekme uz vidi rodas nevis no tā, ka nopērkam vēl vienu produktu ar “zaļu” marķējumu, bet gan no tā, ka kaut ko nevajadzīgu vispār nenopērkam, neizdrukājam, neizmetam un nevienam tas nav jāved uz pasākuma vietu.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
