Svētku budžetu ne vienmēr izjauc viena pārāk dārga dāvana. Bieži vien tie ir vairāki nelieli pirkumi, kuri sākumā nemaz nebija ieplānoti. Papildu produkti svētku galdam, dāvanu iesaiņojums, ciemošanās izdevumi un pēdējā brīža pārsteigumi. Katra summa atsevišķi šķiet neliela, taču kopā tās var ievērojami palielināt tēriņus. Rezultātā pēc svētkiem nākas daudz rūpīgāk domāt par nākamajiem rēķiniem.
Plānojot svētkus, uzmanību parasti vispirms pievēršam dāvanām. Taču svinību patiesās izmaksas veido arī ēdiens, transports, dekorācijas un citas lietas, par kurām mēdzam atcerēties tikai pēdējā brīdī. Lai izvairītos no nepatīkama pārsteiguma kontā, svarīgi jau sākumā novērtēt visus paredzamos izdevumus, nevis tikai lielākos pirkumus.
Radio SWH ētera personība Ieva Zālamane rubrikā “Dzīvot gudrāk” atgādina, ka svētku plānošanai nav vajadzīga sarežģīta finanšu tabula. Pietiek ar vienu kopējo summu, pārdomātu tās sadalījumu un skaidru vienošanos ar cilvēkiem, ar kuriem plānots svinēt. Šāda pieeja ļauj saglabāt dāvināšanas prieku, vienlaikus neuzņemoties izdevumus, kas pārsniedz personīgās iespējas.
Vispirms nosaki, cik vari atļauties visiem svētkiem kopā
Viens no svarīgākajiem lēmumiem jāpieņem vēl pirms pirmās dāvanas iegādes. Cik daudz naudas vari atvēlēt svētkiem, neapdraudot ikdienas maksājumus un citus finanšu mērķus? Šī summa ir kopējie tēriņu griesti, kuros jāiekļaujas gan dāvanām, gan svētku galdam un pārējiem izdevumiem.
Piemēram, ja svētkiem vari atvēlēt 320 eiro, šo summu iespējams sadalīt četrās daļās: dāvanas, ēdiens, ciemošanās un neparedzētie sīkumi. Tas palīdz ieraudzīt, cik daudz katrai vajadzībai patiesībā pieejams, un neļauj gadīties tā, ka dāvanas ir izplānotas, bet par svētku galdu atceries tikai pēdējā nedēļā.
Īpaši svarīga ir nelielā rezerve. Svētku laikā gandrīz vienmēr parādās kāds sākotnēji neieplānots izdevums, piemēram, apsveikuma kartīte, piegādes maksa vai papildu ciemošanās. Ja rezerve nav paredzēta, šie pirkumi palielina kopējo budžetu. Savukārt, ja tā netiek iztērēta, atlikusī nauda var palikt uzkrājumā.
Nevajag sākt ar jautājumu “Ko lai es viņam nopērku?”. Sāc ar jautājumu “Cik es tam varu atvēlēt?”
Dāvanu budžetam jābūt skaidram vēl pirms ideju meklēšanas
Dāvanu iegādi bieži sākam ar jautājumu, ko konkrētajam cilvēkam varētu uzdāvināt. Taču no naudas plānošanas viedokļa daudz noderīgāk ir vispirms noteikt summu, kuru vari atļauties tērēt. Tikai pēc tam meklē idejas, kas iekļaujas izvēlētajā cenu robežā.
Ja pieciem cilvēkiem paredzētas dāvanas 20 eiro vērtībā, kopējais dāvanu budžets ir 100 eiro. Šādā situācijā var meklēt piemērotas dāvanas par noteikto summu, nevis katru reizi palielināt budžetu, kad iepatīkas kāda dārgāka lieta. Ja vienai dāvanai iztērē vairāk, jāizvērtē, vai iespējams samazināt izdevumus citur.
Tomēr ne katrā ģimenē visiem obligāti jāiegādājas atsevišķas dāvanas. Dažkārt lielākais ietaupījums rodas, vienkārši pārrunājot svētku tradīcijas. Var vienoties par dāvanu cenu griestiem, sarīkot kopīgu izlozi, kurā katrs sagādā vienu dāvanu, vai izvēlēties apdāvināt tikai bērnus. Tas samazina ne tikai izmaksas, bet arī spiedienu katru gadu sarūpēt kaut ko arvien iespaidīgāku.
“Un reizēm lielākais ietaupījums rodas sarunā, nevis veikalā,” uzsver Ieva Zālamane. Skaidra vienošanās palīdz izvairīties no situācijas, kurā viens cilvēks iegādājas ļoti dārgu dāvanu, bet cits jūtas neērti, jo viņa finansiālās iespējas ir pieticīgākas.
Svētku galda izmaksas nav jāuzņemas vienam cilvēkam
Svētku maltīte var kļūt par vienu no lielākajām izdevumu pozīcijām, īpaši tad, ja pie galda pulcējas plašāka ģimene vai draugu loks. Dažādi ēdieni, uzkodas, dzērieni un deserti kopā izmaksā ievērojamu summu, turklāt gatavošanās laikā nereti tiek nopirkts vairāk produktu, nekā viesi patiesībā spēj apēst.
Lai no tā izvairītos, pirms iepirkšanās ir vērts noskaidrot viesu skaitu un vienoties par ēdienkarti. Tas ļauj precīzāk aprēķināt nepieciešamo produktu daudzumu un izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem. Palīdz arī ledusskapja un pārtikas krājumu pārbaude, jo daļa svētku maltītei nepieciešamo produktu jau var būt mājās.
Ja svinībās piedalās vairāki cilvēki, iespējams sadalīt gan izmaksas, gan gatavošanās pienākumus. Viens sagatavo salātus, cits atnes desertu, vēl kāds parūpējas par dzērieniem. Šādi svētku galds nav viena cilvēka finansiālā un organizatoriskā atbildība. Vienlaikus svarīgi laikus vienoties, kurš ko gatavos, lai nenopirktu vairākus vienādus produktus vai ēdienus.
Jāpadomā arī par pārpalikumiem. Ja pēc svētkiem daļu ēdiena iespējams izmantot nākamajās maltītēs, tas palīdz samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Tomēr nevajadzētu pirkt divreiz vairāk tikai tāpēc, ka produktam ir atlaide vai lielāks iepakojums šķiet izdevīgāks.
Iepriekš sagatavots saraksts ir daudz vērtīgāks par pēdējā brīža steigu.
Nelielie papildu pirkumi var nemanāmi iztērēt rezervi
Pat rūpīgi izvēlēta dāvana var izmaksāt vairāk, nekā norādīts uz cenu zīmes, jo klāt nāk piegādes izmaksas un iesaiņojums. Ja šādi papildu maksājumi atkārtojas vairākām dāvanām, sākotnēji nelielā starpība kļūst ievērojama.
Budžetā jāparedz arī svētku dekorācijas, apsveikuma kartītes, ceļa izdevumi un spontānie pirkumi. Nereti tieši pēdējās dienās pirms svētkiem grozā nonāk vēl viena svece, papildu saldumu iepakojums vai neliels pārsteigums, kas sākotnēji nemaz nebija paredzēts.
Tāpēc, iepērkoties internetā vai klātienē, vērts sekot ne tikai atsevišķu produktu cenām, bet arī kopējai iztērētajai summai. Ja saraksts jau ir nokomplektēts, nav nepieciešams pirkt vēl kaut ko tikai tāpēc, ka piedāvāta atlaide. Izdevīgs piedāvājums ne vienmēr nozīmē izdevīgu pirkumu, īpaši tad, ja konkrētā lieta nemaz nebija vajadzīga.
Jo agrāk sāc gatavoties, jo mazāks slogs vienam mēnesim
Svētku izdevumus ir vieglāk pārvaldīt, ja nepieciešamā summa tiek atlikta pakāpeniski. Piemēram, ja līdz svētkiem palikušas astoņas nedēļas un kopējais budžets ir 320 eiro, katru nedēļu jāatliek 40 eiro. Tas bieži ir vienkāršāk nekā mēģināt atrast visu summu vienā mēnesī, kad jau ir arī ierastie rēķini un ikdienas izdevumi.
Ja līdz svētkiem atlicis pavisam maz laika, bet nepieciešamā summa nav pieejama, prātīgāk ir samazināt plānotos tēriņus, nevis paļauties uz to, ka nauda kaut kā atradīsies.
Laikus var iegādāties arī dāvanas, dekorācijas un citas lietas, kurām nav īsa derīguma termiņa. Tas palīdz izvairīties no pēdējā brīža steigas un dod vairāk laika salīdzināt cenas. Taču savlaicīga iepirkšanās ir izdevīga tikai tad, ja ir skaidrs saraksts. Pretējā gadījumā vairāku nedēļu laikā var nopirkt pat vairāk nekā vienā lielā iepirkšanās reizē.
Svētku prieku nevajag mērīt iztērētajā naudā
Ne katrai dāvanai obligāti jābūt pirktai veikalā. Pašu gatavoti cepumi, neliela pašdarināta dāvana, kopīga aktivitāte vai īpaši ieplānots laiks ar tuviniekiem var sagādāt ne mazāk prieka kā dārgs pirkums. Dažkārt tieši personiska uzmanība un kopīgas atmiņas ir vērtīgākas par vēl vienu lietu, kurai vēlāk jāatrod vieta mājās.
Šāda pieeja nenozīmē, ka no dāvanām vai īpašas svētku maltītes būtu jāatsakās. Svarīgāk ir saprast, kas konkrētajiem cilvēkiem patiešām sagādās prieku un kā svētkus organizēt, nepārsniedzot savas iespējas. Dārgāka dāvana var būt pārdomāts pirkums, ja tā jau laikus ieplānota budžetā, savukārt neliels pārsteigums var būt īpaši nozīmīgs, ja tas izvēlēts ar uzmanību.
Ne katrs svētku prieks ir jānopērk. Kopīgi cepti cepumi vai laiks kopā var būt vērtīgāks par dārgu lietu.
Lai svētku tēriņi nekļūtu par pārsteigumu, sāc ar vienu praktisku uzdevumu. Pieraksti kopējo summu, kuru vari atļauties iztērēt, un sadali to dāvanām, svētku galdam, ciemošanās izdevumiem un nelielai rezervei. Pēc tam nosaki dāvanu cenu robežas un izvērtē, kurus pirkumus iespējams sagādāt jau laikus.
Svētkiem nav jākļūst lētākajiem iespējamajiem. Tiem vienkārši jāiekļaujas tavās finansiālajās iespējās. Jo pārdomātāk nauda sadalīta pirms svētkiem, jo lielāka iespēja, ka dāvināšanas prieku neaizēnos satraukums par nākamajiem rēķiniem.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
