ceturtdiena, 19. novembris
SākumsDzīvesstilsPrece saplīst pēc dažiem mēnešiem: ko drīksti prasīt pārdevējam?

Prece saplīst pēc dažiem mēnešiem: ko drīksti prasīt pārdevējam?

Trīs mēnešus lietots kafijas automāts kādā rītā pēkšņi vairs neieslēdzas. Ierīce nav kritusi, nav bijusi bojāta un līdz šim darbojusies bez problēmām. Vai tagad pašam jāmaksā par remontu? Varbūt vienkārši jāiegādājas jauns automāts? Pirms šķirties no naudas, ir vērts noskaidrot, kādas tiesības šādā situācijā paredz likums. Daudzos gadījumos atbildība par preces neatbilstību gulstas uz pārdevēju, nevis pircēju.

Rubrikā “Dzīvot gudrāk” šoreiz pievēršam uzmanību situācijām, kurās nesen iegādāta prece pārstāj darboties vai neatbilst tam, ko no tās pamatoti varētu sagaidīt. Ne katrs bojājums automātiski nozīmē, ka pārdevējam tas jānovērš bez maksas. Tomēr, ja precei radies defekts, par kuru pircējs nav atbildīgs, nav uzreiz jāpiekrīt maksas remontam vai jāpērk jauna lieta.

Latvijā patērētāju tiesības šādās situācijās regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tas paredz konkrētus termiņus, kādos iespējams vērsties pie pārdevēja, kā arī nosacījumus, kuros var prasīt preces remontu, apmaiņu, cenas samazinājumu vai naudas atmaksu. Svarīgākais ir laikus pamanīt problēmu, saglabāt nepieciešamos pierādījumus un zināt, pie kā vērsties.

Kad bojājums ir preces neatbilstība?

Ja nopirktā lieta nedarbojas tā, kā tai vajadzētu, tas var liecināt par preces neatbilstību līguma noteikumiem. Piemēram, ja jauns kafijas automāts normālas lietošanas laikā pēc dažiem mēnešiem pārstāj gatavot kafiju, var būt pamats vērsties pie pārdevēja. Līdzīgi ir situācijā, kurā ierīcei trūkst solīto funkciju, tā neatbilst aprakstam vai tās kvalitāte nav tāda, kādu pircējs pamatoti varēja sagaidīt.

Tomēr nozīme ir arī bojājuma cēlonim. Ja telefons pārstāj darboties pēc kritiena, par kuru atbildīgs pats lietotājs, pārdevējam parasti nebūs pienākuma šo bojājumu novērst bez maksas. Savukārt situācijā, kurā ierīce izmantota atbilstoši lietošanas norādījumiem un defekts radies bez acīmredzama ārēja iemesla, ir vērts noskaidrot pārdevēja atbildību.

Tas attiecas ne tikai uz dārgu elektroniku. Arī apaviem, apģērbam, mēbelēm un citām precēm jāatbilst līguma noteikumiem. Piemēram, ja apaviem pēc neilgas normālas lietošanas atlīmējas zole vai mēbelei atklājas ražošanas defekts, arī šādos gadījumos var būt pamats iesniegt prasījumu.

Sāc ar pirkuma pierādījumu un defekta fiksēšanu

Ja prece sabojājusies, pirmais solis ir atrast pirkumu apliecinošus dokumentus. Visvienkāršāk, ja saglabāts čeks vai rēķins. Ja pirkums veikts internetā, noderēt var arī pasūtījuma apstiprinājums un maksājuma informācija. Savukārt, ja papīra čeks pazudis, ir vērts pārbaudīt bankas maksājumu vēsturi un noskaidrot, vai iespējams iegūt citu dokumentu, kas ļauj identificēt konkrēto pirkumu.

Tālāk ieteicams nofotografēt vai nofilmēt problēmu. Ja kafijas automāts neieslēdzas, īss video var parādīt, kas notiek, mēģinot to iedarbināt. Ja ierīces ekrānā redzams kļūdas paziņojums, to var nofotografēt. Pieraksti arī datumu, kad defektu pamanīji, un īsi apraksti, kā tas izpaužas.

Šīs darbības neaizņem daudz laika, taču vēlāk var ievērojami atvieglot saziņu ar pārdevēju. Īpaši noderīgi pierādījumi būs tad, ja prece jānodod pārbaudei vai par defekta cēloni rodas domstarpības. Saglabā arī turpmāko saraksti un dokumentus, ko saņem, nododot preci remontam vai diagnostikai.

Divi gadi prasījuma pieteikšanai un divi mēneši pēc defekta atklāšanas

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir termiņu ievērošana. Latvijā patērētājam ir tiesības vērsties pie pārdevēja par preces neatbilstību divu gadu laikā no preces saņemšanas dienas. Taču tas nenozīmē, ka pēc defekta konstatēšanas iespējams neierobežoti ilgi atlikt prasījuma iesniegšanu. Par atklāto neatbilstību jāpaziņo divu mēnešu laikā.

Piemēram, ja kafijas automāts iegādāts janvārī un aprīlī pārstāj darboties, ar pārdevēju vēlams sazināties uzreiz pēc problēmas konstatēšanas. Nav nepieciešams gaidīt vai pašam veikt remontu, pirms noskaidroti iespējamie risinājumi.

Vēl viena būtiska nianse attiecas uz defektiem, kas atklājas pirmajā gadā pēc preces saņemšanas. Šajā periodā pārdevējam ir jāpierāda, ka prece bija atbilstoša līguma noteikumiem tās nodošanas brīdī. Tas nenozīmē, ka jebkurš bojājums automātiski būs pārdevēja atbildība, tomēr šis nosacījums ir nozīmīgs, ja rodas strīds par defekta izcelsmi.

Remonts, apmaiņa vai naudas atmaksa: ko iespējams pieprasīt?

Ja konstatēta preces neatbilstība, patērētājs parasti vispirms var izvēlēties prasīt tās bezmaksas remontu vai apmaiņu. Pārdevējs var atteikt konkrēto risinājumu, ja tas nav iespējams vai radītu nesamērīgas izmaksas. Remontam vai apmaiņai jānotiek saprātīgā termiņā un bez būtiskām neērtībām patērētājam.

Būtiski, ka bezmaksas remonts attiecas arī uz nepieciešamajām ar defekta novēršanu saistītajām izmaksām. Ja par neatbilstību atbild pārdevējs, patērētājam nav jāsedz remonta darba, materiālu un nepieciešamās preces nosūtīšanas izmaksas. Tāpēc pirms piekrišanas maksas remontam ir vērts noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nav piemērojamas likumā noteiktās tiesības.

Tomēr naudas atmaksu ne vienmēr iespējams pieprasīt uzreiz. Šādas tiesības noteiktos gadījumos rodas, piemēram, ja pārdevējs nenodrošina remontu vai apmaiņu saprātīgā laikā, problēma atkārtojas pēc tās novēršanas vai defekts ir tik būtisks, ka attaisno tūlītēju līguma atcelšanu. Atkarībā no apstākļiem iespējams prasīt arī cenas samazinājumu. Maznozīmīga defekta gadījumā pilnu naudas atmaksu parasti nevar pieprasīt.

Tāpēc, ja ierīce pēc remonta atkal pārstāj darboties, nav pašsaprotami jāpiekrīt nebeidzamiem remontiem. Šādā situācijā ir vērts pārskatīt sākotnējo prasījumu un izvērtēt citas likumā paredzētās iespējas.

Kā pareizi sazināties ar pārdevēju?

Ja prece iegādāta no uzņēmuma, sākotnēji jāvēršas pie pārdevēja, nevis obligāti jāmeklē ražotāja servisa centrs. Pārdevējs ir atbildīgs par preces atbilstību līguma noteikumiem. Problēmu var vispirms izskaidrot klātienē vai telefoniski, tomēr prasījumu ieteicams iesniegt rakstveidā, lai saglabātos pierādījums par tā saturu un iesniegšanas datumu.

Piemēram, iesniegumā var rakstīt: “Labdien! [datumā] Jūsu veikalā iegādājos [preces nosaukums]. Pēc trīs mēnešu lietošanas prece vairs nedarbojas, lai gan tā izmantota atbilstoši lietošanas instrukcijai. Lūdzu, bez maksas novērst preces neatbilstību vai apmainīt preci atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam. Pielikumā pievienoju pirkuma dokumentu un bojājuma attēlus.”

Iesniegumā norādi arī savu kontaktinformāciju, lai pārdevējs varētu sazināties par risinājumu. Nav nepieciešams rakstīt garu juridisku skaidrojumu. Svarīgi ir precīzi aprakstīt problēmu, pamatot pirkumu un nepārprotami norādīt prasījumu.

Pārdevējam uz rakstisku prasījumu jāsniedz atbilde 15 darbdienu laikā. Tas nenozīmē, ka visos gadījumos šajā termiņā jābūt pabeigtam arī remontam, bet pārdevējam jāinformē par prasījuma izskatīšanu un iespējamo risinājumu. Ja atbilde netiek sniegta vai pārdevējs atsaka palīdzību un vienošanos neizdodas panākt, iespējams vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Ražotāja garantija, atlaides un 14 dienu atteikuma tiesības

Ja pārdevējs norāda, ka ražotāja garantija ir beigusies, tas vēl nenozīmē, ka patērētājam vairs nav nekādu tiesību. Komercgarantija, ko piedāvā ražotājs vai pārdevējs, un likumā paredzētās tiesības par preces neatbilstību ir divi atšķirīgi aizsardzības mehānismi. Komercgarantijas noteikumi nevar saīsināt patērētājam likumā paredzēto prasījuma pieteikšanas periodu.

Papildu garantija un likumā paredzētās tiesības nav viens un tas pats.

Arī izpārdošanā iegādātām precēm ir piemērojamas patērētāju tiesības. Atlaide pati par sevi nenozīmē, ka pircējs atsakās no iespējas iesniegt prasījumu par neatbilstību. Izņēmums var būt konkrēts defekts, par kuru pārdevējs pirms pirkuma ir skaidri informējis un kuram pircējs nepārprotami piekritis.

Vienlaikus nevajadzētu jaukt bojātu preci ar situāciju, kurā pircējs vienkārši pārdomājis savu izvēli. Internetveikalā iegādātām precēm parasti ir 14 dienu atteikuma tiesības, ievērojot noteiktus izņēmumus. Tās ir atsevišķas no tiesībām iesniegt prasījumu par neatbilstošu preci. Tāpēc arī tad, ja 14 dienas jau pagājušas, par vēlāk atklātu defektu joprojām var vērsties pie pārdevēja likumā noteiktajā periodā.

Svarīgi arī zināt, no kā prece iegādāta. Šeit aprakstītā patērētāju tiesību aizsardzības kārtība attiecas uz darījumiem ar komersantiem. Pērkot no citas privātpersonas, piemēram, sludinājumu portālā, tiesiskais regulējums un strīda risināšanas iespējas atšķiras.

Nākamreiz, kad nesen iegādāta lieta pārstāj darboties, nesteidzies no tās atbrīvoties vai maksāt par remontu. Vispirms saglabā pirkuma pierādījumus, fiksē defektu un sazinies ar pārdevēju. Dažreiz gudrākais ietaupījums nav jaunas preces atrašana par labāku cenu, bet gan savu patērētāja tiesību izmantošana.

“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie

CITI LASA

Kas paliek pāri, kad izrāde beigusies, un kā teātris var samazināt savu ietekmi uz vidi?

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki no raibās tauriņpiepes micēlija un koksnes skaidām, salmiem vai kaņepju spaļiem audzē vieglu iepakojuma materiālu, kas pēc lietošanas kompostā sadalās. Pētniece Ilze Irbe stāsta, kā tas notiek un kas vēl jāatrisina, lai to redzētu ikdienā.

JAUNĀKIE