Domstarpības par mežu apsaimniekošanu, zinātnisko ideju ieviešanas grūtības un neizmantotas tehnoloģiju iespējas kavē Latvijas meža nozares attīstību. Raidījumā “Mežnīca” Latvijas Universitātes (LU) attīstības prorektors Enno Ence skaidro, kāpēc nozarei vajadzīgs kopīgs nākotnes redzējums un kā zinātne un modernās tehnoloģijas var palīdzēt radīt lielāku vērtību no Latvijas mežu resursiem.
Meža nozares strīdi kavē investīcijas un attīstību
Par līdzsvaru starp mežsaimniecību, dabas aizsardzību un ekonomiskajām interesēm Latvijā diskutē jau gadu desmitiem, tomēr vienota redzējuma joprojām trūkst. Arī 8. oktobrī Latvijas Universitātes rīkotajā Meža nozares industriju dienā šis bija viens no būtiskākajiem jautājumiem.
“Pašreizējā brīdī katrs velk to deķīti uz savu pusi – es esmu svarīgāks, es esmu svarīgāks,” situāciju raksturo Ence. Viņaprāt, iesaistītajām pusēm jāvienojas par dažādu meža teritoriju lomu, jo neskaidrība par nozares nākotni var atturēt uzņēmējus no ilgtermiņa ieguldījumiem.
“Investīcijas rodas stabilā vidē. Ja industrijai ir nestabila vide un milzīga nenoteiktība, tad viņiem ir izdevīgāk iet kaut kur citur.”
Ence uzskata, ka universitāte var palīdzēt pārvarēt domstarpības, pie viena galda pulcējot zinātniekus, uzņēmējus, valsts pārvaldes un dabas aizsardzības pārstāvjus, lai vienotos par kopīgu nozares attīstības virzienu.
Kāpēc zinātniskās idejas ne vienmēr nonāk līdz uzņēmumiem?
Lai meža nozarē ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas, nepietiek tikai ar labām idejām. Ence norāda, ka zinātnieki un inovāciju izstrādātāji nereti aizraujas ar risinājumiem, kuri uzņēmumiem nav vajadzīgi vai kuru ieviešana izmaksātu pārāk dārgi.
Tāpēc būtiska ir ciešāka sadarbība starp zinātni un uzņēmējiem, kā arī iespējas jaunos risinājumus pārbaudīt praksē. “Mēs kā universitāte varam iedot zinātnes kapacitāti, bet industrija var iedot praksi,” viņš skaidro.
Mākslīgais intelekts varētu atbrīvot līdz 30 procentiem darba stundu
Lai gan daļa Latvijas lielo kokrūpniecības uzņēmumu jau sasniegusi augstu tehnoloģisko līmeni, neizmantotas iespējas joprojām slēpjas biroja procesos. Ence stāsta, ka, izvērtējot atsevišķu uzņēmumu darba procesus, saskatītas iespējas ar automatizācijas palīdzību atbrīvot līdz pat 30 procentiem darbinieku darba stundu.
Tas gan nenozīmē, ka tehnoloģiju ieviešanai jābeidzas ar atlaišanu. “Ja mēs šādā veidā runāsim, tad neviens darbinieks nepieņems tehnoloģijas,” brīdina Ence. Automatizācija ļautu mazāk laika veltīt rutīnas uzdevumiem un vairāk pievērsties darbam ar lielāku pievienoto vērtību.
Nevis vienkārši pārdot baļķus, bet radīt vērtīgākus produktus
Latvijas meža nozares nākotni Ence saista ar spēju no vietējām izejvielām radīt vērtīgākus produktus:
“Nevis vienkārši eksportēt papīrmalku vai zāģbaļķus, bet eksportēt gala produktu ar augstu pievienoto vērtību.”
Plašāk būtu jāizmanto arī koksnes blakusprodukti, pārvēršot tos jaunos materiālos, nevis tikai sadedzinot. Kā piemēru eksperts piemin “Latvijas Finiera” darbu ar lignīnu.
Raugoties 10–20 gadu nākotnē, Ence uzskata, ka Latvijai būtu vērts izvirzīt mērķi kļūt par Ziemeļeiropas bioekonomikas un viedās mežsaimniecības valsti, attīstot jaunus produktus un stiprinot konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
