No vienas sarunas līdz gandrīz 400 dalībniecēm – tik strauji izaugusi biedrība “Sievietes aizsardzībai Skudras”, kuras mērķis ir palīdzēt sievietēm sagatavoties krīzes situācijām. Raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” biedrības pārstāve Lelde Bērziņa un literatūrzinātniece, sieviešu vēstures pētniece Eva Eglāja-Kristsone stāsta, kāpēc gatavība krīzēm nozīmē vairāk nekā tikai 72 stundu somu un kā sieviešu kopienas var stiprināt visas sabiedrības drošību.
Kāpēc sievietes nolēma pašas uzņemties atbildību par savu drošību?
Biedrības “Skudras” pirmsākumi meklējami grāmatas atklāšanas pasākumā, kur tērpu māksliniece Ieva Ādamsone uzrunājusi pulkvedi Antoņinu Bļodoni. Kā atceras Bērziņa, māksliniece paudusi neapmierinātību ar to, ka pati nejūtas sagatavota krīzēm. “Tas nav godīgi! Tas, ka jūs esat sagatavoti, bet es nē,” Bērziņa atstāsta Ādamsones sacīto.
Šī saruna izgaismojusi arī praktiskos šķēršļus, ar kuriem saskaras sievietes, kuras vēlas iesaistīties valsts aizsardzībā. “Mammām ar bērniem, kurām ir savas nodarbošanās, savas profesionālās karjeras, nav nemaz tik vienkārši iesaistīties valsts dienestā, pat ja tā ir Zemessardze,” skaidro Bērziņa.
Tā radusies iniciatīva, kas sākotnēji bijusi sieviešu saziņas grupa, bet vēlāk pārtapusi biedrībā. Organizāciju dibinājusi 21 sieviete no dažādām profesionālajām jomām, un intervijas laikā tās dalībnieču kopskaits jau tuvojies 400.
Sievietes nekad nav bijušas tikai palīdzības gaidītājas
Lai gan “Skudras” ir jauna organizācija, sieviešu pašorganizēšanās Latvijā nav nekas jauns. Eglāja-Kristsone atgādina, ka sievietes vēsturiski aktīvi darbojušās palīdzības biedrībās un iesaistījušās krīžu pārvarēšanā, lai gan viņu ieguldījums nereti palicis ēnā.
“Sieviete nekad nav bijusi pasīva palīdzības gaidītāja.”
Pētniece spēju uzņemties iniciatīvu un rīkoties dēvē par rīcībspēku. “Kad sievietes sāka organizēties kopā, tad arī šis rīcībspēks dubultojās vai simtkāršojās,” viņa uzsver.
Tomēr gatavība krīzēm nav pašsaprotama pat cilvēkiem, kuri ikdienā pieraduši uzņemties atbildību. Arī Eglāja-Kristsone atzīst, ka nav pārliecināta, vai ārkārtas situācijā spētu saglabāt vēsu prātu. Viņasprāt, svarīgākais ir spēt novērtēt situāciju, noteikt prioritātes un izvēlēties nākamo drošo soli.
“Tas arī jāatceras, ka šajā situācijā tu esi prioritāte, un tad tikai tu vari sākt palīdzēt citiem,” atgādina pētniece.
Krīzei jāgatavojas ne tikai pašam, bet arī kopienai
Ko darīt, ja pazūd elektrība, nav sakaru vai jāparūpējas par tuviniekiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus sievietes apspriež biedrības organizētajās tikšanās reizēs. No šīm sarunām top praktisko apmācību saturs – sākot ar 72 stundu somas sagatavošanu un rīcību elektrības pārrāvuma gadījumā līdz civilajai aizsardzībai.
Nesen piedzīvotās vētras un elektrības pārrāvumi parādījuši, cik svarīgi ir laikus sagatavoties neparedzētām situācijām. Bērziņa atgādina par ģeneratoru un radio nozīmi, īpaši gadījumos, kad cilvēki paliek bez elektrības, interneta un ierastajiem saziņas līdzekļiem.
“Skudras” vēlas attīstīt sieviešu kopienas visā Latvijā, un vairākos reģionos jau piesaistītas vietējās koordinatores. Plānotās apmācības paredzētas trīs līmeņos – individuālā gatavība, rūpes par ģimeni un apgādājamajiem, kā arī spēja palīdzēt plašākai kopienai.
Eglāja-Kristsone stāsta, ka piedalījusies sieviešu kopienu veidošanās pasākumos Cēsīs un Mārupē. Viņa īpaši izceļ Mārupes grupas iniciatīvu sadarboties ar pašvaldību un apzināt palīdzības iespējas elektrības pārrāvumu gadījumos.
Pētniece atgādina, ka bailes no nezināmā ir dabiskas, taču svarīgi, lai tās mudinātu sagatavoties, nevis atturētu no rīcības: “Gribētos, lai tās bailes ir produktīvas.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
