Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav tikai rīks – tas arvien biežāk spēj pieņemt lēmumus arī bez cilvēka tiešas iesaistes. Raidījumā “Kiberpēdas” “Accenture Baltics” mākslīgā intelekta eksperte un biznesa attīstības vadītāja Zane Segruma skaidro, kā šī tehnoloģija attīstījusies, ko nozīmē jaunais virziens jeb aģentiskais risinājums, un kāpēc cilvēka loma šajā procesā kļūst vēl svarīgāka.
MI attīstība nav pēkšņs sprādziens, bet gan desmitgadēm ilgs process. Segruma uzsver, ka tas būtiski atšķiras no tradicionālajām IT sistēmām: “Mākslīgais intelekts savā attīstības būtībā ir savādāka veida algoritms, kur mēs nevis mašīnām dodam konkrētus uzdevumus, bet mēs viņus apmācām pašām pieņemt savus lēmumus.” Tieši šī spēja mācīties un prognozēt padara MI tik jaudīgu – un reizē arī ne līdz galam prognozējamu.
Īpašu uzmanību raidījumā izpelnās aģentiskais MI – nākamais attīstības solis, kas var darboties pat bez cilvēka tiešas iesaistes. “Aģentiskais mākslīgais intelekts – es varu tam pateikt, lai tas kaut ko dara bez manis, bez manas ievades, bez manas atļaujas,” skaidro Segruma. Piemēram, šāds MI var pats šķirot e-pastus, sagatavot atbildes vai pat veikt regulāras darbības, ja tam tas ir atļauts. Tāpēc šeit rodas jautājums par robežām un kontroli.
Ikdienā MI jau tiek izmantots daudz plašāk, nekā bieži apzināmies – no e-pastu šķirošanas un dokumentu sagatavošanas līdz klientu apkalpošanai čatbotos. Taču īpaši biznesā kļūdu cena var būt augsta, tāpēc pilnīga automatizācija nav pašmērķis. MI nekļūdās apzināti, bet tas kļūdās. Tāpēc cilvēkam joprojām jāpaliek procesā – kā tam, kurš pārbauda, koriģē un pieņem gala lēmumu.
Tāpēc piesardzība ir viens no centrālajiem sarunas pavedieniem. Segruma brīdina par datu drošību: “Nekāda veida personas datus – tos mums mākslīgajā intelektā nekādā gadījumā iekšā likt nevajadzētu.” Publiskajos MI rīkos ievadītā informācija var kļūt pieejama plašāk, nekā lietotājs apzinās, tāpēc robežas jānosaka pašam cilvēkam.
Ne mazāk svarīga ir arī spēja izvērtēt MI sniegtās atbildes. “Nekad neuzticamies akli tam, ko mums saka mākslīgais intelekts,” uzsver eksperte. Viņa arī norāda uz būtisku niansi pašā tehnoloģijā: “Man negribas to saukt par intelektu, jo tas būtībā tikai paredz, balstoties uz to, kas tam ir.” Tas nozīmē, ka MI nedomā kā cilvēks, bet prognozē, balstoties uz datiem, un atbildība par lēmumiem joprojām paliek cilvēka rokās.
Savukārt sabiedrībā jau parādās jaunas tendences – daļa cilvēku MI izmanto ne tikai darbam, bet arī sarunām un padomiem. Kā atzīst Segruma, pētījumi rāda, ka pat 74 procenti lietotāju to izmanto kā mentoru vai sarunu biedru, kas izgaismo plašāku problēmu: cilvēkiem kļūst arvien grūtāk sarunāties savā starpā ārpus digitālās vides.
Šajā kontekstā kritiskā domāšana kļūst par galveno prasmi. “Kritiskā domāšana ir tā, kas mums ļauj pieņemt lēmumus un saprast, vai tas, ko mēs darām, ir labi vai nē,” skaidro Segruma. Pat ja MI spēj analizēt milzīgus datu apjomus, tas nespēj aizstāt cilvēka spēju izvērtēt kontekstu, ētiku un sekas.
Noslēgumā eksperte aicina nebaidīties no šīs tehnoloģijas: “No mākslīgā intelekta nevajag baidīties – ar to noteikti vajag sadarboties.” Viņa arī atgādina skarbu realitāti darba tirgū: “Mākslīgais intelekts neatņems mūsu darbavietas – mūsu darbavietas atņems tie darbinieki, kuri māk izmantot mākslīgo intelektu.” Citiem vārdiem sakot, priekšrocības būs tiem, kuri šo tehnoloģiju sapratīs un izmantos, nevis tiem, kuri no tās izvairīsies.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
