No pusstundas līdz sešām minūtēm – tieši tik lielu pārmaiņu uzņēmumā “Pireka” radījusi digitalizācija. Tas, kas agrāk balstījās uz papīriem, pieņēmumiem un manuālu darbu, šodien kļuvis par ātru un precīzu digitālu procesu. Raidījumā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” uzņēmuma direktors Andris Jākobsons stāsta, kā “Pireka” nonāca līdz brīdim, kad digitalizācija vairs nebija izvēle, bet nepieciešamība.
“Pireka” jau 25 gadus darbojas higiēnas un uzkopšanas risinājumu jomā, nodrošinot klientus ar roku un virsmu higiēnas līdzekļiem, inventāru, iekārtām un robotizētiem risinājumiem. Taču aiz ikdienas darba slēpās arī haotiski procesi. “Bija gana daudz manuālu darbu, kas bija uz papīra, kurus kādreiz vējš aizpūta, kādreiz pazuda, kādreiz nodublējās,” stāsta Jākobsons. Klientu temps kļuva arvien straujāks, un uzņēmums saprata – strādāt pa vecam vairs nav iespējams.
Situāciju spilgti izgaismoja pandēmijas laiks. Pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem pieauga tik strauji, ka uzņēmumā piedzīvotas iepriekš neredzētas ainas. “Pirmo reizi mūžā pie uzņēmuma noliktavas stāvēja rinda – klienti cīnījās, lai tiktu pie dezinfekcijas līdzekļa,” atceras Jākobsons. Tieši šis periods parādīja, cik dārgi uzņēmumam var maksāt lēni procesi un cik svarīga kļūst spēja reaģēt ātri.
Par pagrieziena punktu kļuva noliktavas un piegādes procesu digitalizācija. Uzņēmums ieviesa skenerus, atsakoties no drukātām lapām un manuālas dokumentu aprites. “Mūsdienās nokļūdīties un darīt darbu divreiz vai trīsreiz – tās ir dramatiski lielas izmaksas,” viņš uzsver, atzīstot, ka digitalizācija palīdzējusi ne tikai paātrināt darbu, bet arī izķert kļūdas, kas iepriekš ikdienā šķita gandrīz neizbēgamas.
Rezultāti izrādījās iespaidīgāki, nekā sākumā cerēts. Uzņēmums izmērīja, ka viena pasūtījuma sapakošana agrāk prasīja vidēji 26 līdz 30 minūtes, bet tagad – tikai sešas. “Sākumā šīm sešām minūtēm neticēja īsti neviens,” saka Jākobsons. Tieši datu mērīšana kļuvusi par vienu no svarīgākajām atziņām uzņēmuma attīstībā. “Kamēr ir sajūtas, ir baigi grūti, un tās sajūtas reizēm ir maldīgas,” viņš norāda: “Digitālais formāts iedod neapstrīdību.”
Lai gan sākumā uzņēmums baidījās no birokrātijas un nezināmā, LIAA un Eiropas Savienības atbalsta projekts izrādījās daudz saprotamāks, nekā sākotnēji šķitis. “Nevajag baidīties, vienkārši ir uzmanīgi jāizlasa,” iedrošina Jākobsons. Viņaprāt, lielākais šķērslis digitalizācijai bieži vien nav tehnoloģijas, bet bailes sākt un pārliecība, ka viss būs pārāk sarežģīti.
Pārmaiņas prasīja arī darbinieku iesaisti. Jaunās sistēmas sākumā radījušas neērtības, taču ilgtermiņā ieguvumi kļuva acīmredzami. “Darbinieks ir tas, kas ar to strādās pēc tam,” uzsver Jākobsons. Rezultātā uzņēmums kļuvis ne tikai ātrāks, bet arī konkurētspējīgāks. “Ja tu esi apsolījis trešo dienu un atved nākamajā, viņš (klients – aut.) ir dubultā laimīgs,” saka uzņēmuma direktors.
Ar skeneriem “Pireka” apstāties neplāno – nākamais solis būs servisa nodaļas digitalizācija un robotizēto iekārtu datu pārvaldība. Jākobsons ir pārliecināts, ka temps turpinās tikai pieaugt: “Ja tu neesi digitālajā pasaulē, tad drīz tevis nebūs nemaz.” Tāpēc šī doma kļūst par visa stāsta galveno secinājumu – mūsdienu biznesā ātrums, dati un spēja pielāgoties vairs nav priekšrocība, bet gan izdzīvošana.
Klausies reālus uzņēmēju stāstus par to, kā digitalizācija palīdz augt, konkurēt un eksportēt, rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” katru ceturtdienu nedaudz pēc plkst. 14.00 “Radio SWH” un “Radio SWH TV” ēterā!
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
