Cilvēki jau mēnešiem pārvietojās pa vēl nepabeigto veloceliņu no Liepājas uz Bernātiem, beidzot tas atklāts oficiāli. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norāda, ka ilgtermiņa mērķis ir celiņu turpināt līdz Nīcai un, iespējams, Lietuvai.
SIA “CTB” valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis pastāsta, ka gandrīz 10 kilometru garais veloceliņš izbūvēts, sadzirdot sabiedrības viedokli un vēlmes. Viņš piemin: “Piecos mēnešos ir tapusi fantastisku inženieru tehniska būve, kas paredzēta ģimenēm, aktīvas atpūtas cienītājiem un ziemā arī slēpotājiem.” Teiktajam pievienojās arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols un Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs, kurš atzīst, ka veloposms ir svarīgs kā novadniekiem, tā liepājniekiem. Viņaprāt, stāsts nav tikai par ieguldījumu infrastruktūrā, bet arī par mobilitāti, zaļo kursu un veselīgu dzīvesveidu.
“Šis ir lielākais, garākais, apjomīgākais LVC vēsturē izbūvētais gājēju un velosipēdistu ceļš, kas atbilst stratēģijai un pieejai, kādu mēs pēdējos gados esam uzsākuši, proti, rūpēties ne tikai par autovadītājiem un brauktuvi, bet arī par mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdistiem,” atzīst LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš norāda, ka šis posms varētu būt arī daļa no potenciāli garākā plānotā velomaršruta, kas ietilptu “EuroVelo”. Idejiski maršruts savienotu Latviju, Lietuvu un, virzoties gar Baltijas jūras piekrasti, arī Igauniju. M. Lazdovskis atzīst, ka jau ir izstrādāts būvniecības tehniskais projekts, kas veloceļu pagarinās līdz Nīcai. Šobrīd gan vēl nav skaidrības, kad to varētu realizēt.
Iesākumā bija plānots, ka šis veloceliņš būs nedaudz garāks un beigsies pie Bernātu kafejnīcas “Dzintariņš”, lai izvestu cauri visiem Bernātiem, taču tur atrodas privātīpašumi. Lai mazinātu iedzīvotāju pretestības risku, visas iesaistītās puses nolēma ar vietējiem uzsākt sarunas jau nākamā posma kontekstā.
Atbildot uz sabiedrībai interesējošo jautājumu par braukšanas virzienu sadalošo viduslīniju, M. Lazdovskis informē, ka viss, kam jābūt, jau ir uzkrāsots. Tas nozīmē, ka visa veloceļa garumā šādas līnijas nav. Tas pats attiecas arī uz jaunā celiņa apgaismojumu, ja tā šobrīd nav, tad tas nav paredzēts.
“Inženieri tā bija plānojuši. Domāju, ka galvenā doma bija nenošķirt gājējus un velosipēdistus,” piemetina LVC valdes priekšsēdētājs. Viņaprāt, situācija bieži tiek dramatizēta un cilvēki zina, pa kuru pusi jābrauc.
Bernātniece un viesu mājas “Chill Inn” saimniece Smaida Rubeze atzīst, ka veloceliņu ļoti gaidīja. Viņa starp Liepāju un Nīcu ar auto brauc katru dienu, dažkārt pat vairākas reizes dienā, un, ja ārā ir tumšs, kājāmgājējus uz ceļa grūti pamanīt. Cilvēkiem ceļmalā mūždien bijusi pašiem sava paralēlā dzīve, un dažkārt viss, ko varēja redzēt, bija neskaitāmi gaismas lukturīši. Viņa ir pārliecināta, ka tagad drošāk būs visiem satiksmē iesaistītajiem.
“Satiksmes ierobežojumiem piegājām ar sapratni, uz visu raudzījāmies labvēlīgi, jo tas bija ārkārtīgi gaidīts projekts. Ceļinieki bija ļoti pretimnākoši visiem nepacietīgajiem braucējiem vai gājējiem. Kad bija jau gatavie posmi, tur uzreiz bija dzīvība! Brauca cilvēki ratiņkrēslos, māmiņas ar bērnu ratiņiem, daudzi vienkārši pastaigājās,” atminas bernātniece.
Velo infrastruktūras būvniecība sākās aprīļa vidū, un tās laikā gandrīz 10 kilometru garumā ir izbūvēts 2,5 metrus plats apvienotais gājēju un velobraucēju ceļš ar asfalta segumu. Darbi kopumā izmaksāja 2 289 009 eiro (ar PVN).
Raksta autore: Džulija Lote Lapka
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Kurzemes Vārds”.
