Eiropas Parlaments šonedēļ rīko debates par Ukrainas, Moldovas un Serbijas progresu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Tikmēr pirms dažām dienām Eiropas Ārējās darbības dienests sadarbībā ar Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centru nācis klajā ar ziņojumu par Krievijas informatīvo karu pret Ukrainas Eiropas nākotni.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Inese Vaikule pievēršas šī ziņojuma secinājumiem un Krievijas izmantotajiem informatīvās ietekmes paņēmieniem. Savukārt Eiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs skaidro, kā kopš 2014. gada mainījies Krievijas rokraksts informatīvajā karadarbībā un kāpēc mūsdienās dezinformāciju kļūst arvien grūtāk atpazīt.
Ziņojumā secināts, ka Krievijas centieni graut Ukrainas virzību uz dalību Eiropas Savienībā ir sistemātiski, koordinēti un ilgstoši. Tie nav atsevišķi viltus ziņu gadījumi, bet daļa no plašākas ārvalstu informācijas manipulācijas, kuras mērķis ir vainot Ukrainu, šķelt Eiropas sabiedrību un mazināt uzticēšanos Eiropas Savienības paplašināšanās procesam.
Četri naratīvi pret Ukrainas pievienošanos
Laikā no pērnā gada janvāra līdz šī gada maijam Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs uzraudzīja Ukrainas informatīvo telpu saistībā ar valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Kopumā analizētas 244 tūkstoši publikāciju, kas sasniedza 1,3 miljardus skatījumu.
Šajā informācijas apjomā identificēti četri atkārtoti destruktīvi naratīvi, kas vērsti pret Ukrainas pievienošanās procesu.
Ukrainas sabiedrībā tiek izplatīti apgalvojumi, ka Eiropas Savienība it kā paildzina karu, cenšas pakļaut Ukrainu savai kontrolei vai uzspiež prasības valsts iedzīvotājiem. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalstis tiek nepatiesi attēlotas kā ieinteresētas sadalīt Ukrainu, vājināt tās suverenitāti vai gūt labumu no tās ievainojamības.
Vienlaikus Ukraina tiek attēlota kā korumpēta, atkarīga un neatbilstoša Eiropas vērtībām. Līdzīga pieeja tiek izmantota arī pret auditoriju Eiropas Savienībā.
Vēstījumi tiek pielāgoti katras valsts bailēm
Krievijas ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās īstenotāji cenšas pārliecināt Eiropas iedzīvotājus, ka Ukraina ir pārāk dārga, pārāk korumpēta, pārāk nestabila vai kultūras ziņā pārāk atšķirīga, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Šie vēstījumi tiek pielāgoti katras valsts ievainojamībām. Vācijā tiek akcentētas bažas par ekonomiku, Francijā – par korupciju, Polijā – par vēsturisko jūtīgumu. Visā Eiropā ukraiņi, īpaši bēgļi, regulāri tiek atainoti kā drošības apdraudējums.
Ziņojumā norādīts arī uz plašāku izaicinājumu – Krievija vairs nepaļaujas tikai uz atsevišķu nepatiesu ziņu izplatīšanu. Tā veido manipulatīvu informatīvo vidi, kuras mērķis ir pārpludināt informatīvo telpu, nogurdināt sabiedrību un panākt, lai neuzticēšanās kļūtu par normālu un pašsaprotamu parādību.
Krievijas metodes kļuvušas rafinētākas
Eiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs norāda, ka kopš 2014. gada un Ukrainas virzības uz Eiropas Savienību šis jautājums Krievijai bijis īpaši nozīmīgs. Krievija Ukrainu, tāpat kā citas valstis savā tuvējā pierobežā, redz kā savu interešu zonu.
Astukevičs skaidro, ka laika gaitā mainījies veids, kā Krievija īsteno informatīvo karadarbību. Ja agrāk biežāk bija redzami pilnīgi safabricēti notikumi, kas bija atrauti no realitātes, tad šobrīd metodes kļuvušas rafinētākas.
“Šie stāsti, piemēram, par Ukrainas korupciju, jau nav pilnīgi no zila gaisa. Tie ir kaut kādi dziļāk iesakņojušies pieņēmumi, notikumi, ko Krievija vienkārši cenšas pastiprināt un izmantot,” skaidro pētnieks.
Tas padara šādu informatīvo ietekmi grūtāk atpazīstamu. Ja apgalvojums nav pilnīgi izdomāts, bet balstās kādā reālā problēmā vai sabiedrībā jau pastāvošā priekšstatā, to ir sarežģītāk nošķirt no normālas, kritiskas diskusijas.
Darvas pilieni medus mucā
Astukevičs Krievijas pieeju raksturo kā “darvas pilienus medus mucā”. Viņš uzsver, ka Ukrainas iestāšanās process Eiropas Savienībā nav vienkāršs un tajā ir arī patiesas problēmas, kas Ukrainai jārisina. Tomēr Krievija šīs problēmas izmanto, lai samaitātu pašu diskusiju.
Šādā veidā tiek panākts, ka sabiedrībai kļūst grūtāk saprast, kur ir patiesība un realitāte. Racionāla un konstruktīva saruna par svarīgiem politiskiem procesiem kļūst arvien sarežģītāka.
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts un koordinēta neautentiska rīcība šo problēmu pastiprina. Tie ļauj naidīgiem spēkiem ātri, lēti un lielā apjomā radīt un izplatīt saturu, turklāt arī dažādās valodās.
Astukevičs norāda, ka agrāk Krievijas dezinformāciju nereti varēja atpazīt pēc neveiklas valodas vai acīmredzama samākslotuma. Šobrīd mākslīgais intelekts to mainījis. Dezinformācija vairs nav tikai atsevišķi manuāli veidoti raksti – tā var tikt izplatīta industriālos apmēros.
Pēc pētnieka teiktā, mērķis ir samaitāt informatīvo telpu kopumā, lai racionāla un konstruktīva diskusija kļūtu gandrīz neiespējama.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
