Neparasti gara priekšvēlēšanu kampaņa, skaļi politiskie skandāli, savstarpēji pārmetumi un emocionāli vēstījumi sociālajos tīklos. Aizvadītās 15. Saeimas vēlēšanas iezīmējās ne tikai ar Apvienotā saraksta izcīnīto 41 deputāta mandātu, kas ir nebijis rezultāts atjaunotās Latvijas vēsturē, bet arī ar īpaši intensīvu politisko konkurenci. Taču vai negatīvās informācijas pārpilnība un asā retorika nozīmē, ka priekšvēlēšanu kampaņā dominēja dezinformācija un melnais PR? Ekspertu vērtējums liecina, ka šādam secinājumam nav pietiekama pamata.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Ainārs Rutkēvičs atskatās uz aizvadītās priekšvēlēšanu kampaņas būtiskākajām iezīmēm, politiskajā komunikācijā izmantotajiem paņēmieniem un dezinformācijas riskiem. Savukārt politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle skaidro, kāpēc nepatīkamu faktu publiskošana par kandidātiem ne vienmēr ir nomelnošana un kā atšķirt nejaušas faktu kļūdas no apzinātas informācijas sagrozīšanas.
Priekšvēlēšanu cīņa sākās krietni pirms oficiālās aģitācijas
Viena no aizvadīto vēlēšanu būtiskākajām iezīmēm bija neparasti ilgā un politiski intensīvā priekšvēlēšanu kampaņa. Konkurence par vēlētāju uzmanību sākās krietni pirms oficiālā aģitācijas perioda, turklāt tā izpaudās ne tikai politiskajās reklāmās, bet arī sociālajos medijos, Saeimas debatēs un valdības darbībā.
Politologa Jura Rozenvalda ieskatā politiskā cīņa īpaši izteikti sākās jau pagājušā gada rudenī ar strīdiem par Stambulas konvenciju. Savukārt politologs Jānis Ikstens uzskata, ka priekšvēlēšanu cīņa sākusies vēl agrāk, jau pagājušajā vasarā.
Kampaņas gaitā vērtību konflikti, politiskie skandāli un savstarpējā kritika nereti aizēnoja detalizētas diskusijas par valsts attīstības risinājumiem. Vienlaikus vēlētājiem bija plašas iespējas sekot līdzi kandidātu debatēm un iepazīties ar dažādu politisko spēku piedāvājumiem.
Uz neparasti ilgo kampaņu un tās radīto informatīvo troksni portālā “Satori” uzmanību vērsa arī politisko procesu komentētāja un pētniece Iveta Kažoka. Viņa aktualizēja jautājumu par to, kā politisko skandālu, valdības pārmaiņu un daudzo konkurējošo vēstījumu apstākļos vēlētājam saglabāt spēju ieraudzīt būtiskāko un kritiski izvērtēt partiju piedāvājumu.
Bailes, vērtību konflikti un selektīva faktu izmantošana
Analizējot aizvadīto priekšvēlēšanu kampaņu, eksperti izdala vairākus politiskajā komunikācijā izmantotos paņēmienus. Viens no tiem bija baiļu un apdraudējuma retorika, kurā drošības, migrācijas un valsts nākotnes jautājumi tika izmantoti vēlētāju mobilizācijai.
Otrs paņēmiens bija sabiedrības dalīšana pretējās nometnēs. Politiskie pretinieki tika attēloti ne tikai kā tādi, kuru piedāvājums ir kļūdains, bet arī kā apdraudējums noteiktām vērtībām.
Trešais bija selektīva faktu izmantošana, izceļot sev izdevīgu informāciju un noklusējot būtisku kontekstu. Savukārt ceturtais izteiktais paņēmiens bija emocionālu vēstījumu publicēšana sociālajos tīklos, piesaistot uzmanību ar konfliktiem, sašutumu un vienkāršotiem saukļiem.
Šāda komunikācija padarīja priekšvēlēšanu cīņu asu un vietām polarizējošu. Tomēr publiski pieejamie drošības iestāžu secinājumi neapstiprina pieņēmumu, ka visa kampaņa būtu bijusi pakļauta plašai un koordinētai dezinformācijas operācijai.
Vai nepatīkamu faktu publiskošana ir melnais PR?
Priekšvēlēšanu laikā publiskajā telpā izskanēja daudz negatīvas informācijas par deputātu kandidātiem. Tomēr politologs Jānis Ikstens to neuzskata par neparastu parādību, jo politiskie konkurenti vienmēr cenšas atrast pretinieku vājās vietas. Vienlaikus viņš uzsver, ka partijām pašām ir jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kurus tās iekļauj kandidātu sarakstos.
Līdzīgi situāciju vērtē arī Lelde Metla-Rozentāle. Viņa norāda, ka kampaņas pēdējās nedēļās parādījās vairāki spilgti gadījumi, kuros uzmanība tika pievērsta kandidātu izglītības dokumentiem, iepriekšējai rīcībai un citiem faktiem, kas politiķiem varēja būt nepatīkami.
Tomēr ekspertes ieskatā šādos gadījumos ne vienmēr ir pamats runāt par apzinātu nomelnošanu. Nereti publiskajā telpā tiek izcelti objektīvi fakti, kurus konkrētais cilvēks apzināti vai neapzināti vēlējies noklusēt.
Viņa kā piemēru min arī informāciju par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Ja šāds notikums patiešām ir bijis, tā publiskošana pati par sevi nav nepatiesas informācijas izplatīšana, pat ja attiecīgajam politiķim tā nav patīkama.
“Mēs ļoti tādu nomelnošanas kampaņu jau īsti neesam piedzīvojuši,” secina Metla-Rozentāle.
Kur beidzas kļūdaini fakti un sākas apzināta dezinformācija?
Politoloģe arī neuzskata, ka priekšvēlēšanu aktivitāšu laikā politiķi būtu izteikti nodarbojušies ar dezinformācijas izplatīšanu. Vienlaikus tas nenozīmē, ka politiskajā komunikācijā nebūtu bijis neprecīzu vai maldinošu apgalvojumu.
Metla-Rozentāle atsaucas uz faktu pārbaudītāju “Re:Check” secinājumiem, kuros partiju vidū saistībā ar kļūdainiem faktiem izcelta “Latvija pirmajā vietā”, savukārt politiķu vidū pieminēts Kulbergs, kura izteikumos konstatēts daudz faktu neprecizitāšu.
Taču, pēc politoloģes teiktā, būtiski ir saprast, kāpēc kļūdainā informācija izskanējusi. Vienā gadījumā politiķis var izmantot nepārbaudītus faktus, nepārliecinoties, vai tie pilnībā atbilst patiesībai. Citā gadījumā informācija var tikt sagrozīta apzināti.
“Jautājums ir par to, vai tas ir apzināti vai neapzināti,” uzsver Metla-Rozentāle.
Viņa pieļauj, ka partija “Latvija pirmajā vietā” atsevišķos gadījumos faktus varētu būt izcēlusi tā, lai stāsts par situāciju Latvijā šķistu dramatiskāks, nekā tas patiesībā ir. Tomēr arī šādā gadījumā jāvērtē, vai runa ir par apzinātu maldināšanu, neprecīzu informāciju vai politiskajā retorikā izmantotu pārspīlējumu.
Kopumā aizvadīto priekšvēlēšanu kampaņu iespējams raksturot kā politiski asu, emocionālu un vietām polarizējošu. Vērtību konflikti, negatīva informācija par kandidātiem un savstarpējā kritika bija nozīmīga tās sastāvdaļa, tomēr nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka kampaņā kopumā dominējusi dezinformācija vai melnais PR.
Ne katrs skaļš pārmetums ir apzināti meli, ne katra nepatīkama atklāsme ir nomelnošana un ne katra faktu kļūda nozīmē mērķtiecīgu dezinformāciju. Tieši tādēļ, vērtējot politiskos vēstījumus, svarīgi pievērst uzmanību ne tikai tam, cik skaļi tie izskan, bet arī tam, kādi fakti ir to pamatā un kāds konteksts, iespējams, palicis nepateikts.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
