Pasaules, Eiropas un olimpiskais čempions, kā arī šī gada 3×3 basketbola Pasaules kausa vērtīgākais spēlētājs Kārlis Lasmanis šobrīd ir viens no titulētākajiem Latvijas sportistiem. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņš atskatās uz pasaules čempionāta aizkulisēm, komandas spēku, olimpisko ģimeni un dzīvi ārpus laukuma.
Ceļš līdz pasaules čempionu titulam
Latvijas izlases krekls uzliek īpašu atbildību. Kā saka pats Lasmanis: “Tu saproti to Latvijas formu mugurā, un tā kā tu esi gatavs tikai ravēt uz priekšu, neskatoties ne uz ko.”
Pasaules čempionu tituls Latvijas 3×3 basketbolistiem nenāca viegli. Vēl pirms turnīra Lasmanis pārbaudes spēlē Lietuvā sastiepa potīti, bet neilgi pirms spēles pret ASV komandas biedrs nejauši salauza viņam degunu. Turklāt tas notika vietā, kur nesen jau bija veikta operācija.
“Ko tad tur padosies tāpēc, ka deguns bišķiņ sāp? Tā jau arī nevar.”
Arī turnīra sākums nebija pārliecinošs. Zaudējums amerikāņiem kļuva par aukstu dušu, tomēr tieši tas palīdzēja komandai mobilizēties un atrast savu spēli. “Mēs sapratām, ka mēs tā negribam spēlēt. Mums labāk patīk uzvarēt,” stāsta Lasmanis, atzīstot, ka aiz katra veiksmīga metiena stāv arī neskaitāmas neveiksmes, tāpēc lielākās uzvaras šķiet vēl vērtīgākas.
Lai gan pēc turnīra viņa rokās nonāca MVP balva, panākumi nav iedomājami bez komandas. Katram spēlētājam ir sava loma, un ne viss ieguldītais darbs parādās statistikas ailītēs. Par vienu no Latvijas izlases galvenajiem spēka avotiem kļuvis savstarpējais respekts un saliedētība, ko paši basketbolisti sauc par “cementovku”.
“Visi džeki forši, visi viens otru labi saprotam. Katrs esam citādāks, bet tai pašā laikā kaut kā labi viens ar otru kopā jūtamies.”
Komanda, atbildība un jaunie līdzjutēji
Pēc olimpiskā zelta Tokijā un pasaules čempionu titula Lasmanis kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Latvijas sportistiem. Līdz ar to nāk arī lielāka atbildība pret tiem, kuri viņu uzskata par savu paraugu.
Bērnībā Ventspilī autogrāfs vai kopīga fotogrāfija ar BK “Ventspils” spēlētājiem pašam šķita milzīgs notikums. Šīs atmiņas nav pazudušas arī tagad, tāpēc pēc spēlēm viņš cenšas atrast laiku jaunajiem līdzjutējiem.
“Baigi forši ir būt tam cilvēkam, kurš var viņus motivēt,” saka Lasmanis.
Olimpiskā ģimene, Ventspils un dzīve Ķīnā
Sports Lasmaņu ģimenē vienmēr bijis vairāk nekā hobijs. Kārļa tēvs ir divkārtējs olimpisko spēļu dalībnieks airēšanā, māsa Rūta Lasmane Latviju pārstāvēja Parīzes olimpiskajās spēlēs, bet plašākā dzimtā netrūkst arī citu augsta līmeņa sportistu.
Par vienu no spilgtākajiem dzīves mirkļiem kļuvis Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas vakars, kad abi ar māsu Latvijas delegācijas sastāvā devās pa Sēnu. “Tu stāvi, skaties uz Eifeļa torni, tur tie olimpiskie riņķi, un tu ar māsu apskaujies. Tas bija baigi īpaši,” viņš atminas.
Lai gan pēdējos gados ievērojamu daļu laika Lasmanis pavada Ķīnā, Ventspils joprojām palikusi īpaša vieta. Atgriešanās dzimtajā pilsētā rada pavisam citu sajūtu nekā jebkura cita vieta pasaulē. Tieši Ventspili viņš joprojām sauc par vietu, kur visātrāk iespējams sajust māju sajūtu.
Dzīve starp Šanhaju un Losandželosu
Ikdienā pasaules čempiona dzīve rit Šanhajā, kur viņš pārstāv profesionālu 3×3 basketbola komandu. Sākumā nācies pierast pie valodas barjeras un ikdienas atšķirībām, taču ar laiku Šanhaja kļuvusi arvien tuvāka. Tomēr profesionālā sportista dzīve joprojām nozīmē nepārtrauktu pārvietošanos starp valstīm un kontinentiem.
Līdz tam gan Lasmanis cenšas izbaudīt laiku, kas vēl dots profesionālajā sportā, jo labi apzinās, ka sportista karjera nav bezgalīga:
“Jo tad, kad tev ir divdesmit divi vai divdesmit pieci gadi, tev liekas, ka tev vēl jūra līdz ceļiem, tāpēc tagad ir jābauda šis laiks, kas vēl man ir dots.”
Tomēr pēc pasaules čempionāta triumfa jau skaidri iezīmējies nākamais lielais mērķis – Losandželosas olimpiskās spēles. “Man negribas piedalīties vienkārši tāpat. Man gribas izcīnīt tur medaļas,” saka basketbolists.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies un skaties ierakstā!
