Kas slēpjas zem kritikas, kāpēc vēlamies kādu kritizēt, tostarp bērnus, un kā to vispār pareizi darīt, raidījumā “Pietura vecākiem” skaidro “Centra ZIN” vecāki izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis. “Es laikam teikšu – nekritizēt!” tēmu iesāk Oliņa, smejoties, ka te var arī apstāties, taču dzīvē tā nenotiek, tāpēc arī plašāks skaidrojums.
“Kas būtu tas pareizais un labais veids, kā mums, kā cieņpilniem, mīlošiem vecākiem, kas grib visu to labāko saviem bērniem, pareizi viņus kritizēt?” vaicā Rubenis. “Kā mēs parasti kritizējam? Mums ir kritika šad tad – tā ir lekciju formātā, kad mēs lasām no savas šī te pozīcijas, kura saucas – es zinu labāk, tāpēc ka man ir pieredze,” skaidro Oliņa.
Tomēr svarīgi arī izprast, ka jebkurā gadījumā – bērnam ir 9, 11, 19 vai 48 gadi, kāpēc vēlamies nodot šo kritiku jeb informāciju? “Vai mēs kā pieaugušie kritizējam, tāpēc ka ir kaut kas noticis, un tā ir mana kaut kāda emocionālā izlāde, vai, ka es tiešām vēlos ar savu darbību tiešām veikt kaut kādu uzvedības korekciju vai kādas citas lietas,” aizdomāties aicina Rubenis. “No vienas puses parasti tas ir vērsts uz uzvedības korekciju,” teic Oliņa.
“No bērna pozīcijas mēs esam itkā stiprāki, nu, līdz noteiktam vecumam – dažiem līdz 14, dažiem līdz 13, kad būs tas pubertātes vecums, un, ja es būšu to piekopis, šo lekciju lasīšanu, kritizēšanu aiz idejas, ka es tev gribu palīdzēt, jo es taču zinu labāk,” viņa turpina, “Ar kritiku ir tā, ka mēs varam aicināt ļoti īsi, konkrēti darīt, mainīt uzvedību, un tas vienmēr arī ir jautājums par to, kādā veidā mainām uzvedību.”
Tomēr kritika, īpaši teikta no vecākiem, kuriem jau ir kaut kāda pieredze, vienmēr tiks uztverta negatīvi. “Viena lieta to paust cieņpilni, labvēlīgi, otra lieta – to vērst, nevis pret pašu bērna personu, bet pret uzvedību, ko mēs gribam koriģēt,” paskaidro Rubenis. “Attiecībā pret mums – tas var būt tikai par mūsu robežām, otrs – tas, kur mēs kopīgi apspriežam, kā es tev varu palīdzēt, piemēram, vai tu gribi vispār, lai es tev kaut ko..” norāda Oliņa, salīdzinot arī dotos padomus, kas ir kā labvēlīgi “iepakota” kritika.
