ASV vēlēšanu drudzis jau ir sācies! Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Vācijas Māršala fonda ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidro, ko Latvijas un NATO nākotnei un arī drošībai nozīmētu Donalda Trampa vai Kamalas Harisas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās.
“Latvijas drošībai tas jau neko īsti nemaina, tāpēc ka Latvija ir NATO valsts, un ASV ir NATO valsts,” par to, kas mainītos, ja prezidenta krēslā sēstos Tramps, norāda Bērziņa, “Trampam patīk savā ziņā iebiedēt savus NATO draugus, sabiedrotos, bet tas nenozīmē, ka viņš grib viņus absolūti norakstīt vai kaut kā viņiem darīt pāri.”
Viņa turpina: “Ja klausās, kādas ir bijušas debates, un īpaši debatē pret Harisu, Tramps atkārtoti uzstāja to, cik ļoti spēcīgs viņš bija NATO kontekstā, cik NATO viņam bija svarīga telpa, kurā izpausties un mainīt pasaules ārlietas vai mainīt pasaules drošības politiku, tādēļ ka viņš varēja visus pierunāt, iebiedēt, iespējams, pacelt aizsardzības ieguldījumu un aizsardzības budžetu skaitļus.”
Drošības pētniece teic, ka Trampam ir nepieciešama tāda vieta kā NATO, lai sanāktu kopā, izpaustos vai pat ietekmētu valstis, kas sekmētu aizsardzības budžetu pieaugumu: “Varbūt retorika mainīsies un bažas par to, cik ļoti neapmierināts būs Tramps ar pārējiem sabiedrotajiem, tas, protams, būs, bet – vai uzreiz tā būs krīze? Tur varbūt nevajag pārāk satraukties.”
Lielākās pārmaiņas Trampa ievēlēšanas gadījumā visdrīzāk nebūs attiecībā pret NATO, bet gan Ukrainu, uzskata Bērziņa: “Ukraina nav NATO valsts. Mēs ļoti bieži sazīmējam to, kas notiek Ukrainā, ar to, kas var notikt pie mums un kas notiks pie mums, bet ir tomēr liela atšķirība tam, ka Latvija ir NATO sabiedrotā valsts, ka uz Latviju attiecas NATO 5. pants, pārējie panti, ka NATO ir vieta, kur Latvija ir vienlīdzīga ar pārējām sabiedrotajām valstīm, bet Ukraina ir draudzīga valsts – mēs atbalstām Ukrainu.”
Vaicāta, kas varētu mainīties, ja ASV prezidenta krēslā sēžas Kamala Harisa, pētniece paskaidro: “Tad nav jābūt bažām par to, ka tūlīt varētu būt miera sarunas. Drīzāk turpinās lielā mērā līdzīga politika, kādu mēs esam redzējuši līdz šim, – ASV vēljoprojām atbalstīs Ukrainu un vēljoprojām būs pieklājīgāks sabiedrotais pie galda Briselē, pie NATO galda, tāpēc ka retorika un tonis ir milzīga atšķirība starp demokrātiem un republikāņiem.
Ar Harisu mēs arī īsti nezinām, kas būs tālāk, tāpēc ka Harisa šobrīd ir bijusi otrā plānā, tāpēc ka viņa ir viceprezidente, un galveno politiku tomēr veido Baltais nams vai veido prezidents Baidens. Lai gan vairāk vai mazāk demokrātu ārpolitka līdzināsies līdzšinējai – Baidena politika un daudzi padomnieki arī varētu kaut cik turpināties Harisas laikā, tomēr personībām ir sava loma, un raksturam arī ir nozīme. Vai Harisa būtu tik piesardzīga? Visticamāk, nē.”
