Vai ir iespējams uzzīmēt tādu kā profilu no psiholoģiskā viedokļa – kādi cilvēki biežāk kļūst par krāpnieku upuriem, kā arī, vai to var iedalīt pēc vecuma, sociālā stāvokļa un izglītības līmeņa, raidījumā “Kiberpēdas” skaidro psiholoģe, zinātniece un praktiķe Marija Ābeltiņa.
“Ir, protams, tādas aptaujas, kur parādās, ka vecāka gada gājuma cilvēki ir tie ievainojamākie, bet tādi, nu, eksperimentālie pētījumi nemaz tik ļoti vienpratis nebūs par to, jo jautājums ir par to, vai tiešām vecāka gada gājuma cilvēki ir ievainojamāki vai vienkārši viņiem statistiski biežāk uzbrūk? Līdz ar to arī skaitļi būs lielāki,” norāda psiholoģe.
Jāņem vērā, ka senioriem pasliktinās atmiņa, it īpaši – operatīvā atmiņa. Tāpēc arī ir vieglāk pateikt: “Tu zini, tu man neesi samaksājis!” vai “Tu man esi parādā!” Un cilvēks sāk domāt: “Ai, es neatceros. Varbūt tiešām, varbūt tiešām es nesamaksāju, varbūt tiešām es kaut ko apsolīju..” Tāpat arī apstrādes laiks un spēja apgūt jaunu informāciju var būt ierobežotāka.
“Ir pētījumi, kas rāda, ka cilvēki savas dzīves pieredzes dēļ patiesībā ir tādi uzmanīgāki un var kompensēt tās lietas, kas varbūt parādās – tas lēnīgums domāšanas procesos vai ne tik ļoti jaudīga atmiņa. Arī tas, ka patiesībā vecāka gada gājuma cilvēki, seniori izvēlas vairāk tradicionālos medijus, un viņi ir jau no paša sākuma piesardzīgāki,” stāsta Ābeltiņa.
Seniori patiesībā uzdod pat vairāk jautājumu, tāpēc “šobrīd, ja pavisam godīgi, mēs nevarēsim pateikt – kura vecuma grupa ir visvairāk ievainojamākā, bet ļoti bieži, protams, ka uzbrūk senioriem,” turpina psiholoģe, “Es teiktu tā, ka šobrīd ir arī daudz tā saucamās mērķētās pikšķerēšanas. Neskatoties uz izglītību, piemēram, ja cilvēks saņem no savas autoritātes, no vadītāja tādu viltojuma e-pastu, cilvēki uzticēsies.
Cilvēki uzticēsies un gandrīz vai vispār nepārbaudīs. Tāpēc tas ir arī atkarīgs no tā satura, kādā veidā tas tiek veidots. Bet tas, kas ir pilnībā skaidrs, ka cilvēki, kam iedzimtība ir iedevusi tādu ģenētisko kārti, mēs esam “izvilkuši”, kā impulsivitāte – šie cilvēki ir visvairāk, protams, ka pakļauti dažāda tipa riskiem, jo tev – vū, rodas impulss un tu nevari apturēt, skrien un jau visu saspiedis.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
