trešdiena, 8. oktobris
SākumsDzīvesstilsDvēsele signalizē? Kā nepalaist garām brīdi, kad stress, trauksme un depresija jau...

Dvēsele signalizē? Kā nepalaist garām brīdi, kad stress, trauksme un depresija jau klauvē pie durvīm

Raidījumā “Noturības kodols” psiholoģe un “Pusaudžu resursu centra” sadarbības projektu vadītāja Austra Straume skaidro, kā atpazīt emocionālas grūtības, kad tās pāraug depresijā, un kā palīdzēt sev un citiem saglabāt mentālo stabilitāti. Sarunā viņa uzsver emocionālās veselības nozīmi, līdzcilvēku iesaisti un vienkāršos, bet būtiskos ieradumus, kas veido mūsu iekšējo noturību.

Latvijas sabiedrības emocionālā veselība joprojām ir izaicinājums. “Mēs visi saskaramies ar stresu, un tas ir “okay”. Stress ir normāla dzīves sastāvdaļa, mums ir jāsatraucas,” saka Straume, uzsverot, ka problēma sākas tad, kad spriedze kļūst par ikdienu. Viņa norāda, ka “vidēji 20 līdz 25 procenti Latvijas iedzīvotāju dzīves laikā saskaras ar depresīvu vai trauksmainu pieredzi”, un tas liecina – mentālās veselības jautājumi skar teju katru ģimeni.

Lai saprastu, kad sliktais garastāvoklis vairs nav tikai pārejoša oma, svarīgi vērot izmaiņas. “Jāsāk uztraukties ir tad, kad šis noskaņojums saglabājas ilgāku laiku, nāk klāt intereses zudums par lietām, kas kādreiz likās foršas un aizraujošas,” skaidro psiholoģe, piebilstot, ka nogurums, miega traucējumi un grūtības piecelties no rīta ir signāli, kas liecina – vajadzīgs atbalsts.

Ne vienmēr cilvēks pats spēj “izvilkt sevi aiz matiem”, tāpēc nozīmīga ir tuvinieku klātbūtne. “Mentālajā veselībā ļoti svarīga ir līdzcilvēku iesaiste, jo mēs esam sociālas būtnes,” atgādina Straume. Viņa aicina nebaidīties runāt, iedrošināt un maigi piedāvāt palīdzību, jo “ar varu iesēdināt pie psihologa neko nedos – cilvēkam ir jāgrib kaut bišķiņ.”

Savukārt ceļš uz līdzsvaru sākas ar pamatiem. “Higiēna, kas ir trīs komponentes – labs miegs, fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs,” uzsver psiholoģe. Šie, šķietami vienkāršie, soļi ir kā psihiskās veselības balsti, bez kuriem nav iespējams atgūt spēkus. “Kamēr klienta miegs nav sakārtots, tikmēr ir grūti runāt par mentālās veselības uzlabošanu,” viņa papildina.

Tāpat Straume mudina ikvienu ik pa laikam pajautāt sev: kā es jūtos un kas man sagādā prieku? Šādas sarunas ar sevi vai ģimenē palīdz saglabāt emocionālo temperatūru normālā līmenī un stiprina noturības kodolu. “Mēs nevaram būt citādāki, un mēģinot būt citādi, mēs jūtam diskomfortu. Rūpes par sevi ir galvenais,” viņa atgādina.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Telefons skolā – palīgs mācībās vai šķērslis bērnu veselībai?

Katrs ceturtais Latvijas sākumskolēns cieš no liekā svara, bet pusaudži ekrānos pavada visvairāk laika starp “OECD” valstīm. Tie ir signāli, ka bērnu digitālie paradumi...

POPULĀRĀKIE