Medībās ne viss norit pēc plāna, un brīdis, kad dzīvnieks nenokrīt uz vietas, bieži vien kļūst par vissarežģītāko posmu. Raidījumā “Zaļais stūris” viesojas “HuntSafe” komanda – Mārcis Cielava, Artis Kapenieks un norvēģu meklētājs Ūle Mariuss Husbī (Ole Marius Husby), kuri skaidro, kā notiek savainotu dzīvnieku meklēšana un kāpēc tas prasa profesionālu pieeju.
Cielava uzsver, ka meklēšanas darba centrā ir cieņa pret dzīvnieku: “Jebkurš mežā savainots zvērs – viņam nav jāpaliek par vārnu barību vai arī viņam nav jābūt ar vienkārši nevajadzīgām ciešanām.” Viņš norāda, ka medniekam jāspēj atzīt, ka šāviens nav bijis ideāls. Šī atzīšana ir pirmais solis uz pareizu rīcību, kas novērš dzīvnieka ciešanas un ļauj situāciju risināt profesionāli.
Savukārt Kapenieks skaidro, ka visbiežākā kļūda ir steigā doties meklēt pašam: “Lielākā problēma ir tā, ka nav skaidrs, ko darīt tālāk – vai sākt meklēt, vai nesākt meklēt?” Tieši šī neziņa noved pie sabojātām pēdām, kurām vairs nevar sekot ne cilvēks, ne suns. Cielava norāda pavisam tieši: “Ja cilvēks tur sāk braukt krustām šķērsām, tad viss ir iznīdēts.” Tāpēc vietai jāpaliek neskartai un meklētāji jāizsauc nekavējoties.
Svarīgi saprast arī to, ka pat ļoti precīzs šāviens negarantē tūlītēju kritienu. “Dzīvnieks ar precīzi trāpītu desmitnieku nenokrīt uz vietas, aiziet un viņu nevar ieraudzīt,” paskaidro Kapenieks. Savainots dzīvnieks var aiziet tālu un slēpties vietās, kur cilvēka acs to nepamanīs. “Ir jāskatās pēc konkrētās vietas. Nav vienas receptes,” viņš piebilst, uzsverot profesionālas meklēšanas unikālo pieeju katrai situācijai.
Norvēģu meklētājs Husbī stāsta, ka viņu valstī reakcija ir tūlītēja, jo ātrums nosaka rezultātu: “Ja mednieks zvana un saka – es domāju, ka ir trāpīts, tad mēs vienmēr braucam.” Vienota sistēma un apmācīti meklētāji ļauj ātri izvērtēt situāciju. Latvijā šāds modelis vēl top, un “HuntSafe” komanda strādā pie sertifikācijas un apmācībām, lai palīdzība nākotnē būtu pieejama visā valstī.
Sarunas noslēgumā Cielava rezumē meklēšanas būtību: “Lai ievainots dzīvnieks nepaliktu mežā – tas ir pamatmērķis.” Savainots medījums var ciest, kļūt bīstams un pazust no redzesloka daudz ātrāk, nekā šķiet. Tāpēc profesionāla meklēšana nav luksuss vai papildu pakalpojums – tā ir medību ētikas, drošības un godīguma sastāvdaļa. Galu galā medības sākas ar šāvienu, bet to godīgums izšķiras tieši tajā, kas notiek pēc tam.
