Realitātē pensija sākas brīdī, kad cilvēks sper pirmos soļus darba tirgū. Tieši šis posms, nevis gadi pirms pensijas vecuma, visvairāk ietekmē nākotnes drošību. Raidījumā “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” par to stāsta “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska, uzsverot, ka pensija ir šodienas lēmumu rezultāts.
Pensija sākas ar pirmo algu, nevis ar pēdējo darba gadu
Dobrovoļska skaidro, ka līdz ar pirmajām oficiālajām algām cilvēks jau kļūst par pensiju sistēmas dalībnieku: “Brīdī, kad mēs uzsākam darba gaitas, tad mēs sākam gatavoties arī pensijai.” Sociālās apdrošināšanas iemaksas nav formāls pienākums – tās veido pamatu nākotnes ienākumiem. “Tāpēc mūsu izvēle šodien, kad mēs strādājam, tiešā veidā ietekmē to, cik liels apmērs mūsu pensijai būs nākotnē,” viņa papildina.
Praksē šī saikne starp šodienu un nākotni nereti paliek nepamanīta. Pensija tiek atlikta domās līdz brīdim, kad tā šķiet jau pārāk tuvu. Dobrovoļska atzīst, ka tieši šeit rodas viena no biežākajām kļūdām: “Kļūda ir tā, ka cilvēki nedomā par pensiju un vispār neaizdomājas līdz tik tālai nākotnei, kamē nākotne nav jau pārāk tuvu.”
Zaudētie gadi ir lielākā cena par vilcināšanos
Šāda vilcināšanās visvairāk maksā laikā. Eksperte atgādina, ka gadi, kuros varēja sākt krāt agrāk, vairs nav atgūstami. “Un tad ir tiešām pazaudēti daudzi gadi, kad varēja būvēt savu kapitālu, būvēt to gudrāk,” viņa saka, uzsverot, ka laiks pensiju uzkrāšanā ir viens no nozīmīgākajiem resursiem.
Lai saprastu, kāpēc šie gadi ir tik izšķiroši, Dobrovoļska pievēršas pensiju sistēmas uzbūvei. Latvijā tā balstās uz trim līmeņiem – pirmais nodrošina solidaritāti starp paaudzēm, savukārt otrais un trešais ļauj veidot individuālu uzkrājumu. Viņa uzsver, ka nav viena universāla risinājuma visiem un aicina katram izvērtēt savu situāciju.
Sistēma nav sarežģīta, ja ļauj tai strādāt tavā vietā
Vienlaikus tieši trešais pensiju līmenis piedāvā konkrētu ieguvumu, ko daudzi nenovērtē. Dobrovoļska norāda, ka tas sniedz papildu stimulu ilgtermiņā. “Trešais līmenis mums sniedz to papildus vērtību – iedzīvotāju ienākuma nodokļu atmaksu,” viņa skaidro, piebilstot, ka arī nelielas, bet regulāras iemaksas var dot jūtamu efektu.
Vēl viens šķērslis uzkrājumu veidošanā ir bailes no sarežģītības. Daudziem investēšana šķiet pārāk komplicēta, tāpēc tiek izvēlēts nedarīt neko. Dobrovoļska šo priekšstatu noraida. “Attiecīgi jums nav jākļūst par finanšu ekspertu vai par investīciju ekspertu un būvēt pašiem kaut kādus “grozus”,” viņa atgādina.
Pensiju uzkrājumi arī netiek “nolikti malā”. Līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, kur tie ilgtermiņā strādā. “Tas viss nevis “guļ bankas kontā”, bet tiek ieguldīts kapitāla finanšu tirgos,” norāda speciāliste. Ieguldījumu pieeja mainās atkarībā no vecuma un laika līdz pensijai – jaunībā tā var būt aktīvāka, vēlāk piesardzīgāka.
Uzkrājums nepazūd, pat ja dzīve mainās
Dzīves laikā apstākļi mēdz mainīties, un tas bieži rada bažas par uzkrājuma drošību. Darba maiņa, pārcelšanās uz citu valsti vai karjeras pauzes nereti liek uzdot jautājumus par nākotni. Dobrovoļska mierina, ka satraukumam nav iemesla: “Pensiju uzkrājums turpina strādāt – tas viss nekur nepazudīs.”
Praktiskajā līmenī, pēc ekspertes domām, svarīgākais ir rīcība. Viņa aicina pārbaudīt, kādā pensiju plānā cilvēks šobrīd atrodas, izvērtēt trešā līmeņa iespējas un izmantot valsts piedāvāto nodokļu atmaksu. Pat nelielas, bet regulāras iemaksas ilgtermiņā var dot būtisku rezultātu.
Noslēgumā Dobrovoļska atgādina, ka pensija nav sarežģīts finanšu produkts, bet ilgtermiņa drošības pamats. “Es vienmēr saku, ka jūsu pensijas uzkrājums sākas ar to, ka jūs strādājat algotu darbu un maksājat nodokļus,” viņa uzsver. Pēc ekspertes domām, lielākais risks nav tirgus svārstības, bet laiks, kas tiek palaists garām, atliekot lēmumu par nākotni.
Raidījums “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” tapis ar AS “Swedbank” finansiālu atbalstu. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
