Brīdis, kad bērns pirmo reizi atnāk mājās ar salauztu sirdi, vecākiem bieži ir tikpat satraucošs kā pašam bērnam. Mierināt? Novērst uzmanību? Teikt, ka “tas pāries”? Raidījumā “Noturības kodols” klīniskā psiholoģe un seksualitātes pētniece Kristīne Balode atgādina – pirmā mīlestība nav tikai romantisks piedzīvojums, bet nozīmīgs attīstības posms.
“Iemīlēšanās viena pati jau reti kad pastāv, tā pastāv, tomēr vai nu ar noslieci uz pieķeršanos un vēlmi veidot attiecības, vai nu uz erotismu jeb to savstarpējo fizisko iekāri un attiecību attīstīšanu šajā virzienā,” skaidro Balode. Aiz pirmajām simpātijām slēpjas komplekss mehānisms – vēlme piederēt, būt pieņemtam, sajust tuvību. Tā nav tikai emocija, tā ir pieredze, kas ietekmē identitāti.
Par romantisko ilūziju viņa runā ļoti tieši. “Protams, iemīlēšanās vienmēr ir gājusi roku rokā ar sāpēm,” uzsver psiholoģe. Šis apgalvojums nav biedējošs, bet reālistisks. Jo, kā viņa pati piebilst, “Ir jānāk kaut kādam vilšanās momentam.” Tieši šajā brīdī sākas pieaugšana – ilūzijas atkāpjas, un cilvēks sāk ieraudzīt gan otru, gan sevi citā gaismā.
Pirmā šķiršanās var satricināt dziļāk, nekā gaidīts. “Tā patiešām var būt pietiekoši biedējoša pieredze, cik ļoti var sāpēt, cik ļoti viss var zust,” atzīst Balode. Šīs sāpes nereti kļūst ļoti personiskas. “Mēs to mēdzam attiecināt uz sevi un skatīties, kas ar mums nav kārtībā, un trāpīt arī mūsu pašapziņai,” viņa norāda. Pirmā vilšanās bieži kļūst par pirmo nopietno pārbaudījumu pašvērtībai.
Vecāku loma šajā brīdī ir sarežģīta. Instinktīvi gribas aizsargāt, pasargāt no vilšanās un sāpēm. Taču, kā atgādina psiholoģe, “Mēs gribam savus bērnus pasargāt. Nu vienīgais, ka mēs nevaram bērnus pasargāt no dzīves un no iemīlēšanās.” Un varbūt arī nevajag. “Sāpes ir daļa no šī te procesa,” uzsver Balode, liekot saprast – pārdzīvojums nav kļūda, bet attīstības daļa.
Saruna par mīlestību sākas daudz agrāk, nekā šķiet. “Tā saruna sen ir sākusies,” norāda eksperte, atgādinot, ka bērni ikdienā vēro pieaugušo attiecības. Ja ģimenē nav ierasts runāt par sarežģītām emocijām, atklātība krīzes brīdī var izrādīties apgrūtināta. “Ja mums nav ieradumus runāt ģimenē vispār par kaut kādu jušanos, sarežģītāku jušanos, ar kuru mēs nezinām, ko darīt, nu, droši vien brīnums nenotiks,” viņa skaidro.
Noslēgumā Balodes vēstījums ir vienkāršs, bet drosmīgs: “Ļausim bērniem būt, ļausim dabiskiem dzīves procesiem notikt.” Pirmā mīlestība nav traģēdija, no kuras jāglābj. Tā ir pieredze, kurā svarīgākais ir mierīga klātbūtne. Jo tieši caur šīm sāpēm bērns iemācās, ka viņš spēj izturēt, atgūties un mīlēt vēlreiz.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
