Mākslīgā intelekta centrs Latvijā tika dibināts ar lielām ambīcijām, taču līdz šim par tā darbu publiskajā telpā izskanējis maz. Saeimas komisijā izskanējusi kritika par rezultātu trūkumu, bet vēlēšanu gadā pieaug arī bažas par dziļviltojumiem un manipulācijām digitālajā vidē. Raidījumā “Kiberpēdas” centra vadītāja Guna Puce mēģina skaidri iezīmēt – kur centrs atrodas šobrīd un ko tas reāli grasās paveikt tuvākajos mēnešos.
Centra misija, kā viņa uzsver, nav tikai sekot tehnoloģiju modei, bet nostiprināt Latvijas konkurētspēju. “Valsts konkurētspējas veicināšana, vienlaikus ieviešot un attīstot šīs tehnoloģijas droši un atbildīgi,” saka Puce. Vienlaikus viņa atzīst, ka sabiedrībai nepieciešami taustāmi piemēri, nevis tikai stratēģiski dokumenti.
Par galveno instrumentu kļūs regulatīvā smilšukaste – kontrolēta vide, kur uzņēmēji varēs testēt savus risinājumus atbilstoši Eiropas regulējumam. “Tā ir tāda iespēja, kur kontrolētā vidē pārbaudīt risinājumus – cik tie ir atbilstoši,” skaidro Puce: “Tu saproti – drīksti tā darīt vai nedrīksti tā darīt, vai tas ir droši, vai tas ir atbildīgi.” Uzņēmējiem būs iespēja saņemt skaidru atbildi, pirms produkts nonāk tirgū.
Tomēr centrs joprojām ir veidošanās stadijā – komanda tiek komplektēta, finansējuma jautājums ilgtermiņā vēl jārisina. “Lai šīs visas labās idejas un lielie mērķi nepaliek tikai uz papīra, bet lai tam ir arī resurss tos sasniegt,” uzsver Puce. Kritiku par līdzšinējo darbību viņa neslēpj – tā esot sāpīga, taču saprotama jaunai institūcijai, kas tikai uzsāk darbu.
Latvijas ambīcijas neaprobežojas ar iekšējo regulējumu. Valsts iesaistās Eiropas līmeņa iniciatīvās, tostarp GIGA rūpnīcu projektā, kura mērķis ir attīstīt jaudīgu skaitļošanas infrastruktūru mākslīgā intelekta trenēšanai sadarbībā ar Somiju un citām valstīm. Šī infrastruktūra ir priekšnoteikums, lai Latvija ne tikai patērētu, bet arī radītu konkurētspējīgus risinājumus.
Vēlēšanu kontekstā īpaši aktuāli kļūst dziļviltojumi un manipulācijas ar saturu. “Šis ir ļoti izaicinošs jautājums, jo tehnoloģijas attīstās, un šos dziļviltojumus kļūst arvien grūtāk konstatēt,” norāda Puce. Centra loma būs nodrošināt ekspertīzi atbildīgajām iestādēm, ja radīsies aizdomas par manipulētu video, attēlu vai citu digitālo materiālu.
Svarīgs jautājums ir arī latviešu valodas un kultūras vieta mākslīgā intelekta sistēmās. “Ir svarīgi, lai mēs saglabātu arī savu latviešu valodu,” saka Puce, uzsverot nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu datu pieejamību un vienlaikus risināt autortiesību jautājumus. Globālajā konkurencē mazajām valodām vieta netiek garantēta – tā ir jāizcīna.
Runājot par sabiedrības attieksmi, Puce noraida pieņēmumu, ka Latvija būtiski atpaliek mākslīgā intelekta izmantošanā. “Es tam negribētu piekrist, ka mēs atpaliekam,” viņa saka, atsaucoties uz starptautiskiem datiem par aktīvu rīku izmantošanu. Taču vienlaikus viņa brīdina par pārmērīgu paļaušanos uz tehnoloģijām: “Lai cik pārliecinoši izklausītos atbildes, tas nav simtprocentīgi pareizi. Vienmēr ir jādomā līdzi.”
Nākamie mēneši būs izšķiroši – vai projekti un starptautiskās iniciatīvas pārvērtīsies redzamos rezultātos. Ja centram izdosies pāriet no stratēģijas uz praktisku ieviešanu, jautājums “drīkst vai nedrīkst?” var kļūt par konkrētu atbildi, nevis abstraktu bažu simbolu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
