Latvija ir izpildījusi gandrīz visus lielos mērķus – iestājusies Eiropas Savienībā, NATO un eirozonā. Taču vietā, kur vajadzētu sākties straujam izrāvienam, iestājusies dīvaina stagnācija. Raidījumā “Virziens” Latvijas Universitātes profesors un “Domnīcas LaSER” valdes priekšsēdētājs Daunis Auers uzsver – valsts ir nonākusi brīdī, kur vairs nepietiek ar izpildītiem “mājasdarbiem”, bet nepieciešams skaidrs virziens, kā attīstīties tālāk.
Latvijas līdzšinējais ceļš bijis loģisks un mērķtiecīgs – deviņdesmitajos gados galvenais uzdevums bija drošība un integrācija Rietumos. Šie mērķi tika sasniegti, taču tālāk sekojošais posms palicis neskaidrs. “Problēma, šķiet, ir, ka nav bijusi skaidra vīzija par to, ko darīt,” norāda Auers, iezīmējot galveno problēmu. Valsts ir pieradusi pildīt ārējos uzdevumus, bet mazāk – pati definēt savus.
Tieši šis ir brīdis, kad situācija kļūst kritiska. “Tagad ir pienācis tas moments, kad tev pašam ir jātiek galā,” saka Auers, uzsverot, ka Latvijai jāspēj pašai radīt idejas un risinājumus. Viņš norāda – valstī trūkst ne tikai ilgtermiņa redzējuma, bet arī analītiskās kapacitātes. Lēmumi nereti netiek balstīti datos un pētījumos, bet drīzāk pieņēmumos, un tas ilgtermiņā maksā dārgi.
Šīs problēmas spilgti izpaužas birokrātijā, kas bieži kļūst par šķērsli, nevis palīgu. Uzņēmēji un iedzīvotāji saskaras ar sarežģītiem procesiem, garām procedūrām un neskaidru atbildību sadalījumu. “Valsts pārvalde faktiski ir šausmīgi sarežģīta pēc būtības,” atzīst Auers. Viņaprāt, funkciju ir tik daudz, ka sistēma sāk pati sevi bremzēt, un bez būtiskas vienkāršošanas ekonomikas izrāviens nav iespējams.
Īpaši uzskatāmi tas redzams galvaspilsētā. Rīgas centrā arvien biežāk redzami tukši skatlogi un slēgtas telpas, kamēr cilvēki pārvietojas uz piepilsētām vai iepirkšanās centriem. “Izaugsme Latvijā nav iespējama bez Rīgas,” uzsver Auers, norādot – bez dzīvīgas, pievilcīgas un funkcionējošas metropoles arī visa valsts attīstība būs ierobežota.
Tikmēr kaimiņvalstis kustas ātrāk un mērķtiecīgāk. Lietuva pēdējos gados apzināti attīstījusi finanšu tehnoloģiju nozari, piesaistījusi starptautiskus uzņēmumus un radījusi investoriem saprotamu vidi. Šāds progress nav nejaušs – tas balstās politiķu kopīgā izpratnē par attīstības virzienu, kas Latvijā joprojām trūkst.
Kā pretstatu Auers min Īriju, kas no vienas no nabadzīgākajām Eiropas valstīm kļuva par vienu no bagātākajām. “Īrija bija nabadzīga, atpalikusi valsts, un tad kaut kas mainījās – parādījās vīzija,” viņš skaidro. Šis piemērs parāda – izrāviens nav nejaušība, bet apzinātu lēmumu un investīciju rezultāts, īpaši cilvēkkapitālā.
Arī Latvijā pamats tam pastāv. “Izglītība ir pamats visam,” uzsver Auers, atgādinot, ka Latvijas skolēni eksaktajās zinātnēs bieži ir ļoti labi sagatavoti. Tomēr bez ciešākas sadarbības ar uzņēmējiem un praktiskas pieejas šis potenciāls netiek pilnībā izmantots, un talanti nereti aizplūst citur.
Auera ieskatā Latvija šobrīd atrodas starp diviem scenārijiem – turpināt lēnu, inertu attīstību vai pieņemt neērtus, bet nepieciešamus lēmumus. Ja virziens netiks skaidri definēts, pastāv risks palikt tajā pašā “gurdenajā” attīstības modelī, kurā izaugsme ir, bet tā nekad nekļūst par īstu izrāvienu.
Pilnu raidījumu “Virziens” klausies un skaties ierakstā!
