Mākslīgais intelekts (MI) strauji ienāk arī vienā no konservatīvākajām jomām – jurisprudencē. Raidījumā “Kiberpēdas” par šo pārmaiņu ietekmi stāsta Mārtiņš Odobērs, juridiskās izpētes rīka “Lexu AI” izstrādātājs un vadītājs, uzsverot – MI var būt spēcīgs palīgs juristiem, taču tikai tad, ja cilvēks pats saprot, ko dara.
Juridiskā izpēte līdz šim bieži nozīmē ilgu un neefektīvu darbu – jāuzmin pareizie atslēgvārdi un jāiziet cauri desmitiem vai pat simtiem nolēmumu, līdz izdodas atrast dažus patiešām noderīgus. MI šo procesu būtiski saīsina un padara precīzāku. “Iepriekš lielākā daļa laika aizgāja meklēšanai – mēs to vienkārši izslēdzam, un speciālists uzreiz nonāk pie būtiskā,” paskaidro Odobērs. Tas ļauj juristiem mazāk meklēt un vairāk analizēt.
Taču ne visi mākslīgā intelekta rīki darbojas vienādi. Vispārējie čata risinājumi balstās uz plašo internetu, kur informācija var būt nepilnīga vai kļūdaina. “Risks nav tas, ka mākslīgais intelekts būtu slikts – risks ir, ka tas ir labs, bet ne simtprocentīgi precīzs,” viņš norāda, papildinot: “Juridiskajā nozarē pietiek ar vienu kļūdu, lai rastos ļoti kritiskas sekas.”
Tieši tāpēc juridiskajā izpētē būtiska ir pieeja, kas balstīta uz pārbaudāmiem avotiem. Šeit MI netiek izmantots, lai dotu gatavas atbildes, bet gan lai palīdzētu orientēties informācijā. “Mēs neesam jurista aizstājējs. Šāda veida risinājumi nekad neaizstās speciālistus,” uzsver Odobērs: “Mēs nevis iedodam savu viedokli, bet parādām, kur meklēt atbildi – oficiālajos avotos.”
Ne mazāk svarīga ir datu drošība. Juridiskajā darbā bieži tiek izmantota sensitīva informācija, un jebkura noplūde var radīt nopietnas sekas. Tāpēc šādi risinājumi tiek veidoti ar stingriem drošības principiem – dati tiek šifrēti, anonimizēti un netiek uzglabāti vai izmantoti modeļu apmācībai. Arī datu apstrāde notiek Eiropā, kas nodrošina papildu aizsardzību un kontroli.
Mākslīgais intelekts maina arī to, kā topošie juristi mācās. Latvijas Universitātē pieeja nav aizliegums, bet apzināta šo rīku izmantošana. “Mākslīgais intelekts nedos neko, ja nebūs dabīgais intelekts,” uzsver Odobērs. Tas nozīmē, ka tehnoloģija pati par sevi neko neatrisina – tā palīdz tikai tiem, kuri jau saprot, ko meklē un kāpēc.
Šīs pārmaiņas maina arī pašu nozari. Ja agrāk padziļināta juridiskā izpēte ir pieejama galvenokārt lieliem birojiem, tad tagad tā kļūst pieejamāka daudz plašākam speciālistu lokam. “Mēs būtībā demokratizējam juridisko vidi – padarām kvalitatīvu izpēti pieejamu visiem,” stāsta rīka izstrādātājs. Tas nozīmē, ka konkurence nozarē kļūst līdzvērtīgāka.
Šai transformācijai ir arī ļoti praktiska ietekme uz juristu ikdienu. Automatizējot laikietilpīgākos procesus, atbrīvojas laiks, ko var veltīt gan sarežģītākai analīzei, gan personīgajai dzīvei. “Ir dzirdēts no klientiem, ka viņiem ir atgriezušās nedēļas nogales,” atklāj Odobērs. Jautājums vairs nav, vai mākslīgais intelekts ienāk juridiskajā jomā – jautājums ir, cik gatavi tam ir paši juristi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
