Par dažiem eiro iespējams radīt tūkstošiem skatījumu, reakciju un šķietamu popularitāti. Raidījumā “Kiberpēdas” NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētnieks Gundars Bergmanis-Korāts atklāj, cik viegli ietekmēt diskusijas digitālajā vidē. Saruna izgaismo ne tikai manipulācijas mehānismus, bet arī to, cik plaša un organizēta ir šī industrija un kāpēc kritiskā domāšana kļūst par būtiskāko aizsardzību.
Mūsdienu sociālie tīkli bieži vien atspoguļo ne tikai reālu cilvēku viedokļus, bet arī mākslīgi radītu aktivitāti. Bergmanis-Korāts uzsver, ka ietekmi var nopirkt gandrīz ikviens: “Par desmit eiro “Youtube” varam dabūt 4300 sekotājus, platformā “X” par desmit eiro varam nopirkt 156 tūkstošus skatījumus.” Tas nozīmē, ka redzamā aktivitāte ne vienmēr ir organiska – tā var būt apmaksāta.
Šādai manipulācijai ir reālas sekas. Saskaroties ar mākslīgi radītu viedokļu masu vai agresīviem komentāriem, cilvēki bieži izvēlas atkāpties. “Cilvēks vairs nevēlas paust savu viedokli, viņš nevēlas būt politiski aktīvs, nevēlas vispār būt redzams šajā interneta vidē,” norāda pētnieks, iezīmējot, kā tiek ietekmēta sabiedrības līdzdalība.
Pētījumi rāda, cik lēti šādu ietekmi iespējams radīt. “252 eiro ietvaros mēs spējām identificēt 30 tūkstošus dažādus šos neautentiskos botus,” stāsta Bergmanis-Korāts. Aiz šiem skaitļiem slēpjas globāls tirgus – manipulācijas pakalpojumi pieejami dažādos reģionos, bieži tiek apmaksāti kriptovalūtā un nereti maskējas kā reklāmas vai PR pakalpojumi.
Ne mazāk svarīgi ir tas, cik veiksmīgi platformas spēj ar šo cīnīties. Pētnieks atzīmē, ka rezultāti var būt atšķirīgi – vienos periodos viltus konti tiek efektīvāk dzēsti, citos šī spēja samazinās. Tas parāda nepārtrauktu sacensību starp manipulācijas veidotājiem un tehnoloģiju platformām.
Šo sistēmu uztur tā sauktās botu fermas – organizētas struktūras, kas rada un pārvalda lielu skaitu kontu. Daļa no tiem tiek izveidoti par centiem, uzturēti ar regulāru aktivitāti un izmantoti koordinētās kampaņās. “Šie sociālo mediju ieraksti bieži vien tiek veikti ļoti koordinēti – veidojas lieli pīķi, kad viņi reaģē uz konkrētu tēmu vai ierakstu,” skaidro Bergmanis-Korāts, raksturojot, kā tiek radīta mākslīga aktivitāte.
Situāciju vēl sarežģītāku padara mākslīgais intelekts. Ja agrāk botus varēja atpazīt pēc mehāniskas uzvedības, tagad tie kļūst arvien līdzīgāki cilvēkiem. “Šāda tipa konti spēj sekot sarunai līdzi un iesaistīties daudz nemanāmāk,” atzīst pētnieks. Viņš arī uzsver būtisku atšķirību: “Trolis ir reāls cilvēks un bots ir programmatūra,” tomēr abu radītā ietekme digitālajā vidē var būt nozīmīga.
Digitālā manipulācija var pastiprināties politiski nozīmīgos brīžos, piemēram, vēlēšanu laikā, kad ar mākslīgi radītu aktivitāti iespējams ietekmēt diskusijas. Tas nozīmē, ka daļa no tiešsaistē redzamā var nebūt nejauša. Tāpēc, kā uzsver Bergmanis-Korāts, svarīgākais aizsardzības mehānisms paliek nemainīgs: “Kritiskā domāšana ir mūsu galvenais aizsargs.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
