Krievijai turpinot masīvus gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām, līdztekus militārajai agresijai tiek izplatīti arī vēstījumi, kuru mērķis ir noliegt atbildību un vainu novirzīt uz Ukrainu. Raidījumā “Ziņu detektīvs” Inese Vaikule kopā ar Latvijas vēstnieci Apvienoto Nāciju Organizācijā Sanitu Pavļutu-Deslandes analizē, kā Krievijas propaganda izskan ANO Drošības padomē un kā Latvija pret to izmanto pārbaudītus faktus.
Sarunā uzmanība pievērsta Krievijas uzbrukumam Kijivas Pečera klosterim, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī Latvijas iespējām ietekmēt ANO Drošības padomes darba kārtību. Latvija kopš 1. janvāra uz diviem gadiem kļuvusi par padomes nepastāvīgo locekli.
Krievijas raķešu trieciena rezultātā klosterī izcēlās ugunsgrēks, aizdegās vēsturiskās Uspenskas katedrāles jumts, kā arī tika bojātas blakus esošās vēsturiskās būves un tajās glabātās vērtības. Uzbrukumā bija bojāgājušie un ievainotie, bet Ukraina norādījusi, ka zaudējumi var sasniegt pat desmit miljonus eiro.
Neraugoties uz Ukrainas un UNESCO apstiprināto informāciju, ka notikuma vietā atrastas Krievijas drona atlūzas un postījumi nodarīti Krievijas izvērstā gaisa uzbrukuma laikā, Krievijas Aizsardzības ministrija turpināja apgalvot, ka klosteri esot bojājusi kļūdaini darbojusies Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” raķete.
Pēc uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētai un pasaules kultūras mantojuma objektam Ukraina lūdza sasaukt ANO Drošības padomes sēdi. Latvija šo aicinājumu atbalstīja.
Krievija pret verificētiem faktiem liek apgalvojumus
Latvijas vēstniece ANO Pavļuta-Deslandes norāda, ka Krievijai nav sirdsapziņas pārmetumu, attaisnojot savas darbības. Uzbrukumi skāruši ne tikai reliģiskus objektus, bet arī skolas, slimnīcas, palīdzības sniedzējus un ANO humānās palīdzības konvojus.
“Visi šie fakti ANO ir verificēti, līdz ar to tie ir ticami. Krievija pretī var likt tikai melus un apgalvojumus,” uzsver vēstniece.
Viņa skaidro, ka Krievija savā publiskajā komunikācijā izmanto daudz dažādu nepatiesu apgalvojumu, draudu un apsūdzību, kas vērsti gan pret Ukrainu un Rietumvalstīm, gan arī Latviju un pārējām Baltijas valstīm.
ANO Drošības padome Krievijai kalpo kā platforma šo vēstījumu izplatīšanai. Tie izskan ne tikai sanāksmēs par Ukrainu, bet arī diskusijās par citiem jautājumiem.
Krievijas vēstnieks izteicis draudus arī Latvijai
Ir bijušas arī situācijas, kurās Krievijas vēstnieks ANO Drošības padomē īpaši vērsies pret Latviju. Maijā Krievijas varas iestādes izplatīja apgalvojumu, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis it kā atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas droniem.
Krievija apgalvoja arī, ka Latvija plānojot no savas teritorijas uzbrukt Krievijai un ka tai esot zināmi Latvijas lēmumu pieņemšanas centri, pret kuriem varētu tikt vērsts uzbrukums.
Latvija pēc šo apgalvojumu izskanēšanas izmantoja savas tiesības atbildēt un tos stingri atspēkoja.
Pavļuta-Deslandes norāda, ka Krievija Drošības padomē sistemātiski mēģina radīt priekšstatu, ka Ukraina ir vāja, Rietumi kurina karu un NATO apdraud Krieviju. Tomēr šie apgalvojumi tiek izteikti bez faktu seguma un pierādījumiem.
ANO dati ir pārbaudāmi, bet Krievijas nav
Latvija un tās sabiedrotie pret Krievijas propagandas vēstījumiem izmanto verificētus faktus. ANO aģentūru klātbūtne pasaulē ļauj monitorēt notikumus un pārbaudīt informāciju.
Savukārt Krievijā ANO aģentūrām, neatkarīgiem novērotājiem un brīvajiem medijiem nav iespēju brīvi darboties un pārbaudīt tur notiekošo. Tādēļ gadījumos, kad Krievija stāsta par situāciju savā teritorijā, tā pati bieži ir vienīgais informācijas avots.
Runājot par Ukrainu, pieejami neatkarīgi un pārbaudīti dati, kas, pēc vēstnieces teiktā, padara šo argumentāciju daudz spēcīgāku par Krievijas nepamatotajiem apgalvojumiem.
Pret Krievijas pozīciju nostājušās 14 valstis
Pēdējā ANO Drošības padomes sanāksmē par Ukrainu noticis būtisks pavērsiens. Četrpadsmit no piecpadsmit Drošības padomes dalībvalstīm, tostarp Ķīna un Pakistāna, pauda, ka ir pienācis laiks pamieram un karadarbības pārtraukšanai.
Vienīgā valsts, kas šādu pozīciju neatbalstīja, bija Krievija.
Pavļuta-Deslandes vērtē, ka līdz šim vairākas valstis centās saglabāt neitrālu nostāju, taču tagad četrpadsmit valstis ir nonākušas pie secinājuma, ka mieram ir viens galvenais šķērslis – Krievija.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
