Medniekiem sācies viens no aktīvākajiem gada posmiem – klāt ūdensputnu medību sezona, dabā jau manāmas riesta pazīmes, bet arvien lielāku uzmanību piesaista arī lielie plēsēji. Raidījumā “Zaļais stūris” mednieks un šāvējs Dāvis Zaube stāsta par medību tradīcijām, aktuālo Latvijas dabā un drošību laikā, kad cilvēku un lāču ceļi krustojas arvien biežāk.
Pīļu medības – tradīcija, kas mainās
Ūdensputnu medību sezona sākas 20. augustā, taču līdz 14. septembrim tos atļauts medīt tikai trešdienās, sestdienās un svētdienās. Tā kā šogad 20. augusts ir ceturtdiena, pirmā ūdensputnu medību diena būs sestdien, 22. augustā.
Zaube atceras, ka savulaik pīļu medību sezonas atklāšana bijusi īpašs notikums – noteiktā augusta sestdienā mednieki vienlaikus devušies uz ūdeņiem, bet tagad tradīcija kļuvusi izkliedētāka. Arī Zaubes ģimenē tā kopta gadu desmitiem, saistoties ne tikai ar medījumu, bet arī cilvēkiem, kopīgi piedzīvoto un stāstiem, kurus atceras vēl pēc daudziem gadiem.
Viņš atceras arī kāda medību viesa savulaik teikto tostu – “Dod, Dievs, vīriem satikties”. Šajos dažos vārdos paslēpts daudz, uzskata Zaube.
“Ja mēs satiekamies, tātad mums ir veselība, mums ir vēlme, mums ir emocijas, mums ir tradīcijas.”
Veiksmīgās ūdensputnu medībās svarīgs ir ne tikai precīzs un pārdomāts šāviens, bet arī tas, kas notiek pēc tam. Zaube uzsver gan atbilstošas munīcijas un šaušanas distances izvēli, gan labi apmācīta medību suņa nozīmi, lai nomedīto putnu izdotos atrast. “Tas, ka tev vienkārši ir suns, nenozīmē, ka viņš būs izcils palīgs medībās. Ar viņu ir jāstrādā,” uzsver mednieks.
No medībām līdz pasaules čempionātam
Zaube aizraujas arī ar sporta šaušanu. Latvijā arvien populārāka kļūst PRS šaušana dažādās distancēs un pozīcijās, kam, viņaprāt, ir daudz kopīga ar medībām – arī dabā katra situācija atšķiras ar pozīciju, laikapstākļiem un attālumu, bet drošība vienmēr ir pirmajā vietā.
Šogad viņš kopā ar Latvijas komandu devies uz Igauniju, kur pasaules čempionātā sacenties šaušanā pa kustīgo mērķi. Kad Agnis Dombrovics ierosinājis aizbraukt paskatīties sacensības, Zaube atbildējis: “Kāpēc paskatīties? Braucam piedalīties!”
Īpaši atmiņā viņam palicis pieredzējis Ungārijas sportists, kurš pēc izcila rezultāta nav spējis valdīt prieka asaras. “Vecumam nav ierobežojumu. Ir jābūt vēlmei darīt un uzdrošināties,” secina Zaube.
Sākas riests, bet uzmanības centrā arī plēsēji
Aktīvs laiks sācies arī pašā dabā – Zaube stāsta, ka Latgalē un Vidzemē jau dzirdami aļņi, bet no Kurzemes pienāk ziņas par briežu baura sākumu. Vienlaikus mednieki arvien vairāk runā par lielajiem plēsējiem un to iespējamo ietekmi uz pārnadžiem.
Pēc viņa teiktā, mednieki pēdējos gados novēro mazāk aļņu teļu, un kā vienu no iespējamiem faktoriem viņš min vilkus un lāčus. Savukārt vilku piegaudošanu mednieks sauc par lielu mākslu un atceras kāda pieredzējuša piegaudotāja teikto: “Ja tu nogaudojies un tev pašam uz rokām saceļas spalvas, tad ir pareizais tonis.”
“Jautājums nav, vai, bet kad”
Jaunākie Dabas aizsardzības pārvaldes publiskotie monitoringa dati liecina par aptuveni 190 lāčiem Latvijā, savukārt Zaube uzskata, ka to varētu būt vēl vairāk. Viņaprāt, satraucoši ir gadījumi, kad šie dzīvnieki tiek novēroti cilvēku māju un apdzīvotu vietu tuvumā. Arī veikalos, pēc viņa stāstītā, jūtams arvien lielāks pieprasījums pēc lāču atbaidīšanai paredzētiem aerosoliem.
“Mans personiskais viedoklis ir – jautājums nav, vai, bet kad būs pirmie nopietnie apdraudējumi cilvēkiem.”
Tiem, kuri regulāri dodas mežā, viņš iesaka domāt par savu drošību – labāk būt gatavam un aizsardzības līdzekli neizmantot, nekā nonākt situācijā, kad tas būtu nepieciešams, bet nav pieejams.
Sarunas noslēgumā tiek skarts arī jautājums par iespējamām lāču medībām Latvijā. Zaube pauž personisku viedokli, ka tās būtu apsveramas, kā piemēru minot Igauniju: “Ja kaimiņvalstī Igaunijā viņus medī, es neredzu, kādēļ lai Latvijā nemedītu.”
