Klimata pārmaiņas, kari, nevienlīdzība un dezinformācija var šķist tālas problēmas, taču to sekas sasniedz arī Latviju. Raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) vadītāja Inese Vaivare un LAPAS padomes vadītājas vietniece Sandra Martinsone skaidro, kā globālie procesi saistīti ar mūsu ikdienu, cik gatavi esam nākamajai krīzei un kas vēl jāuzlabo.
Vaivare skaidro, ka mūsdienās attīstības sadarbību arvien biežāk raksturo kā globālās partnerības, kuru pamatā ir sadarbība gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. “Latvija nav izolēta no pārējās pasaules. Latvija ir pasaulē, un pasaule ir Latvijā,” uzsver Martinsone.
Lētās drēbes, kuru cenu maksā kāds cits
Šo savstarpējo saikni var ieraudzīt pavisam ikdienišķās lietās. Martinsone kā piemēru min apģērbu – liela daļa mūsu drēbju tiek ražotas valstīs, kur to iespējams paveikt lētāk. Taču zemā cena nerodas pati no sevis.
“Kas veido šo lētumu? Lētumu veido tas, ka cilvēkiem var maksāt ļoti maz. Ir mazas algas. Un arī tāpēc, ka darba apstākļi un darba tiesību regulējums ir ļoti vājš,” viņa skaidro. Piegādes ķēdes otrā galā var būt cilvēks, kurš strādā sešas vai septiņas dienas nedēļā, turklāt garas stundas.
“Savā ziņā globālie Dienvidi daudzos veidos subsidē mūsu Rietumu dzīvesveidu,” saka Martinsone.
Tāpēc globālo problēmu risināšanā arvien lielāks uzsvars tiek likts ne tikai uz sekām, bet arī uz to cēloņiem. Uz jautājumu, ko nozīmē palīdzēt gudri, Vaivare atbild: “Tas nozīmē palīdzēt atbildīgi un piedāvāt to, kas nepieciešams.”
Šī savstarpējā atkarība kļūst īpaši redzama krīzēs – notikumi ārpus Latvijas robežām var ātri kļūt arī par mūsu drošības, ekonomikas un sabiedrības noturības jautājumu.
Krīzes parāda – cilvēki ir gatavi palīdzēt
Runājot par civilo aizsardzību un Latvijas gatavību krīzēm, Vaivare norāda, ka varam mācīties gan no valstīm, kuras regulāri piedzīvo lielas dabas katastrofas, gan īpaši no Ukrainas pieredzes.
Latvija pēdējos gados piedzīvojusi ļoti atšķirīgas krīzes – kovida pandēmiju, Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā sekojušo bēgļu uzņemšanu, Jēkabpils plūdus un postošo krusu. Tajās atklājusies viena būtiska Latvijas sabiedrības stiprā puse.
“Galvenā atziņa ir, ka cilvēki ir gatavi viens otram palīdzēt. Tas, ko mēs redzējām arī kovida laikā, – cilvēki bija gatavi kļūt par brīvprātīgajiem, ārkārtīgi ātri reaģēja, palīdzot Ukrainai. Bet problēma ir – vai mēs zinām, kā to darīt atbildīgi, un vai mēs sadarbojamies savā starpā,” saka Vaivare.
Tātad problēma, viņas ieskatā, nav cilvēku vēlme palīdzēt, bet spēja šo palīdzību koordinēt un dažādām organizācijām sadarboties. LAPAS koordinē Latvijas Pilsoniskās alianses darba grupu, kurā ir vairāk nekā 60 nevalstisko organizāciju, un plāno mācības brīvprātīgo koordinatoriem pašvaldībās.
Piemēram, mācībās “Namejs” kopā ar Krīzes vadības centru, VUGD un citiem speciālistiem iecerēts praksē pārbaudīt, kā šāda sadarbība darbotos reālas krīzes gadījumā.
“Ja mēs netestēsim tagad, tad mums būs haoss iekšēji, ja krīze notiks,” uzsver Vaivare.
Vairs ne soma, bet “atvilktne”
Gatavība krīzēm nav tikai valsts, pašvaldību un organizāciju uzdevums. Arī katram pašam būtu jāapdomā, kas krīzes situācijā nepieciešams viņam un ģimenei.
“Tagad vairs nerunā par somu, bet par atvilktni, jo soma psiholoģiski rada sajūtu, ka tev būs kaut kur jāskrien. Visticamāk, tev nebūs jau uzreiz tā jāskrien,” skaidro Vaivare.
Svarīgi apzināt ģimenes vajadzības, parūpēties par ūdeni, dokumentiem un citām pamatlietām, kas lielākoties jau atrodamas mājās. Noderīgs var būt arī radio, ja tāda mājās vēl nav.
Gatavība nozīmē arī spēju orientēties informācijā. Nepārbaudot sociālajos tīklos redzēto un daloties ar maldinošu saturu, cilvēki var neapzināti palīdzēt izplatīt Krievijas izmantotos dezinformācijas naratīvus. “Ir ļoti svarīgi nekļūt par ieroci Krievijas rokās pret savu valsti,” uzsver Vaivare.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
