Latvijas mežu veselība kopumā ir laba, tomēr tos apdraud gan mizgrauži un slimības, gan ekstrēmāki laikapstākļi, bet dažkārt problēmu ķēdes sākumā izrādās pat bebrs. Raidījumā “Mežnīca” Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Indulis Brauners skaidro, kuri riski šobrīd ir būtiskākie un ko iespējams darīt, lai tos mazinātu.
“Viss atkarīgs no meža īpašnieka, no viņa attieksmes, viņa izpratnes,” norāda Brauners, uzsverot, ka kaitēkļu, slimību un citu bojājumu radītos riskus iespējams mazināt, ja mežam regulāri seko līdzi un laikus veic nepieciešamos preventīvos pasākumus.
Mizgrauži, vējš un sniegs – lielākie postījumu radītāji
Galvenos mežu bojājumu cēloņus Brauners nosacīti sadala trīs daļās. Vienus veido mizgraužu radītie bojājumi, otrus – vēja un sniega postījumi, savukārt pārējos – dzīvnieki, ūdens, slimības, uguns un citi faktori.
Viens no būtiskākajiem kaitēkļiem ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas, pēc Braunera teiktā, arī nākotnē saglabāsies kā nozīmīgs mežaudžu kaitēklis. Īpaši svarīgi ir laikus izvākt vēja un sniega bojātus kokus, kuros tas var savairoties.
“Ja mēs savlaicīgi neizvācam bojātos kokus, tad mēs palaižam to pašu egļu astoņzobu mizgrauzi kā ugunsgrēku.”
Vējš un sniegs šādā situācijā ir primārais bojājums, bet kaitēkļi – sekundārais. Savairojoties bojātajos kokos, mizgrauži vēlāk var apdraudēt arī augošus kokus. No koku slimībām Brauners īpaši izceļ sakņu trupi, kas ir viena no būtiskākajām problēmām skujkoku audzēs.
Latvijai tuvojas jauns kaitēklis
Savukārt jauns drauds ošiem ir ošu smaragdzaļā krāšņvabole, kas Eiropā izplatās no austrumiem. Jaunākā oficiālā informācija liecina, ka 2026. gada vasarā kaitēklis konstatēts Ungārijā un Slovākijā. Latvijā tas pagaidām nav konstatēts, taču tiek veikts tā monitorings.
Klimata pārmaiņas nozīmēs vairāk ekstrēmu situāciju
Mežu veselību ietekmē arī klimata pārmaiņas. Brauners norāda, ka Latvijā kopējais nokrišņu daudzums nākotnē varētu būt līdzīgs vai nedaudz palielināties, taču gaidāmi izteiktāki sausuma periodi un intensīvākas lietusgāzes.
“Klimata pārmaiņas ir, tas nav nekāds joks.”
Eksperts uzsver, ka mežsaimniekiem būtiskākais ir spēt pielāgoties. Viens no veidiem, kā to darīt, ir katru koku sugu audzēt tai piemērotos apstākļos un mežaudzes savlaicīgi kopt. Tas palīdz veidot vitālākus un stabilākus kokus, kas labāk spēj izturēt nelabvēlīgus laikapstākļus.
Kad pie mizgraužiem vainīgs izrādās bebrs
Savdabīga cēloņu ķēde veidojas ūdens postījumu gadījumā. Brauners norāda, ka nereti problēmas sākums meklējams bebros un neuzturētās meliorācijas sistēmās. Paaugstinoties ūdens līmenim, cieš koku saknes, koki novājinās un kļūst uzņēmīgāki pret kaitēkļiem.
“Mizgrauzis ir sekundārais, kurš atnāca uz klātu galdu. Bebrs nodrošināja tam to, ka mizgrauzim būs, kur dzīrot,” tēlaini situāciju raksturo Brauners.
Tāpēc būtiska ir meliorācijas sistēmu uzturēšana un spēja novadīt ūdeni, īpaši pēc intensīvām lietavām. Kā uzsver eksperts, vētras un nokrišņus cilvēks kontrolēt nevar, taču daudzus riskus iespējams mazināt, laikus rūpējoties par mežaudžu veselību un noturību.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
