Raidījumā “Iknedēļas mednieku vēstis” šonedēļ uzmanības centrā ir jaunās tehnoloģijas savvaļas dzīvnieku izpētē. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” saņēmis GPS kakla siksnas aļņu izpētei Latvijā un Igaunijā, bet citā pētījumā ar GPS siksnām tiek aprīkotas arī mežacūkas Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās. Tāpat arī par grozījumiem licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtībā.
Aļņu pārvietošanos pētīs Latvijā un Igaunijā
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir saņēmis 40 globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS kakla siksnas, ar kurām paredzēts aprīkot aļņus Latvijā un Igaunijā. Institūtā norāda, ka jaunās tehnoloģijas ļaus iegūt līdz šim trūkstošu informāciju par aļņu pārvietošanos, izmantotajām teritorijām un abu valstu populāciju savstarpējo saistību.
Pētījums tiek īstenots pārrobežu sadarbības projekta “Moves Belt” ietvaros. Latvijā GPS kakla siksnas paredzēts uzlikt 20 aļņiem, bet vēl 20 dzīvnieki tiks aprīkoti Igaunijā.
Iegūstamā informācija būs nepieciešama ne tikai populācijas apsaimniekošanai. Tā palīdzēs arī identificēt vietas, kurās biežāk iespējamas aļņu un transportlīdzekļu sadursmes, kā arī novērtēt lielas infrastruktūras un dažādu saimniecisko darbību ietekmi uz dzīvnieku migrāciju.
Mežacūku izpēte palīdzēs plānot ĀCM kontroles pasākumus
Ar GPS kakla siksnām Latvijā tiek aprīkotas arī mežacūkas, lai pētītu šo dzīvnieku pārvietošanos, sociālo un teritoriālo uzvedību Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās.
Šis pētījums ir saistīts ar plašāku starptautisku projektu, kura galvenais mērķis ir izstrādāt vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri. Kā skaidro Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” vadošais pētnieks Edvīns Oļševskis, projekta ietvaros paredzēts izstrādāt vakcīnu gan mājas cūkām, gan mežacūkām.
Eiropā īpaši nozīmīga ir vakcīna mežacūkām. Taču viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir saprast, kā šādu vakcīnu savvaļā dzīvojošām mežacūkām praktiski nogādāt.
Oļševskis norāda, ka Latvijā tiek testētas dažādas ēsmas, taču līdzšinējie rezultāti nav bijuši vienkārši. Vietās, kur mežacūku ir maz, ēsmas bieži atrod citas sugas, piemēram, lapsas un jenotsuņi. Tās pamanās apēst ēsmas vēl pirms mežacūkas tās atrod vai saož.
Papildu mērķis projektā ir izstrādāt konkrētu vakcinācijas stratēģiju un modelēšanas rīkus, kas palīdzētu plānot, kā šādas vakcinācijas stratēģijas būtu veidojamas savvaļas dzīvniekiem.
Pētījums tiek veikts Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. To vada Frīdriha Leflera institūts Vācijā, un tajā piedalās 11 partneri no astoņām valstīm.
Licenču nauda būs jāpārskaita reizi gadā
Latvijā valdība apstiprinājusi grozījumus noteikumos par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību. Grozījumi paredz, ka no licenču pārdošanas iegūtā valsts pamatbudžetā pārskaitāmā nauda turpmāk būs jāpārskaita reizi gadā, nevis divas reizes gadā.
Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību organizētājiem, pašvaldībām, biedrībām un citiem noteikumos paredzētajiem subjektiem.
“Iknedēļas mednieku vēstis” ir Radio SWH raidījumu cikls par medību nozares aktualitātēm Latvijā – pārmaiņām dabā, dzīvnieku populācijās, normatīvajā regulējumā un medību saimniecības ikdienā. Raidījums skan trešdienās plkst. 11.30, kā arī ceturtdienās un sestdienās raidījumā “Zaļais Stūris”. Raidījumu finansē Medību saimniecības attīstības fonds.
