Vēža diagnoze Latvijā ne vienmēr nozīmē vienādas iespējas saņemt ārstēšanu. Kamēr vieniem pacientiem valsts apmaksā vajadzīgos medikamentus, citiem nauda jāmeklē pašiem. Kāpēc tā notiek un kas būtu jāmaina? Par nevienlīdzību ārstēšanā, pacientu tiesībām un pašu pieredzi raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” stāsta Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un vadītāja Olga Valciņa un valdes loceklis Edgars Āboliņš.
Viena diagnoze, bet atšķirīgas iespējas ārstēties
“Var gadīties, ka divi viena vēža veida pacienti, piemēram, divi plaušu vēža pacienti, sēž palātā. Vienam būs visa nepieciešamā ārstēšana, otram nebūs,” situāciju raksturo Valciņa. Viņa skaidro, ka pat viena vēža veida pacientiem atkarībā no audzēja ģenētiskā apakštipa var būt nepieciešami atšķirīgi medikamenti. Vienus valsts kompensē, bet citus ne, radot nevienlīdzību ārstēšanas iespējās.
Valciņa lēš, ka no 2027. gada onkoloģijas medikamentiem ik gadu papildus būtu nepieciešami aptuveni 200 miljoni eiro, lai nodrošinātu pašreiz zināmās pacientu vajadzības. Tikmēr daudziem jādzīvo neziņā, vai pēc pašreizējās terapijas būs pieejama nākamā.
“Neziņa – būs, nebūs, ārstēs mani vai neārstēs – tā ir vissmagākā.”
Vēl skaudrāka situācija rodas, ja nepieciešamajām zālēm nauda jāvāc pašiem. “Ja jūs gribat publiski vākt naudu, jums ir jāiet ārā publiski un jāsaka: “Klau, es mirstu, lūdzu, palīdziet man nenomirt!”” saka Valciņa, uzsverot, ka ne katrs cilvēks ir gatavs šādam solim.
Latvijā vēža izraisītā mirstība joprojām pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. Viens no “Onkoalianses” galvenajiem mērķiem ir šo atšķirību mazināt. Lai to panāktu, Valciņa uzsver nepieciešamību pēc ilgtermiņa onkoloģijas plāna un stabila finansējuma, nevis īslaicīgiem risinājumiem.
Personīgā pieredze, kas palīdz mainīt sistēmu
Valciņa pati ar melanomas diagnozi saskārās 2017. gadā. Līdztekus ārstēšanas grūtībām īpaši sāpīgs bijis informācijas trūkums: “Es biju turēta pilnīgā tumsā. Man nebija informācijas.” Arī Āboliņš, kurš ar vēzi saskārās 2015. gadā, labi zina, cik sarežģīts var būt pacienta ceļš. Personīgā pieredze abus pamudinājusi iesaistīties pacientu interešu aizstāvībā.
Viens no “Onkoalianses” veikumiem ir informatīvais portāls “Pacientu akadēmija”, kur pacienti un viņu tuvinieki var iegūt speciālistu pārbaudītu informāciju par slimību un ārstēšanu.
“Zinošs un izglītots pacients dzīvo labāk un ilgāk,” uzsver Valciņa.
Pacientu organizācijas iestājušās arī par to, lai ārstēšanas lēmumus kopīgi pieņemtu dažādu specialitāšu ārsti un pacientiem būtu pieejama starptautiskiem standartiem atbilstoša aprūpe. Būtisks solis bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Vēža centra starptautiskā akreditācija, par kuras nepieciešamību iestājusies arī “Onkoalianse”.
Āboliņš atzīst, ka Latvijā ir daudz labu ārstu un plašas diagnostikas iespējas, tomēr pacientiem joprojām nākas pašiem meklēt ceļu cauri sarežģītajai veselības aprūpes sistēmai. Lai gan ieviesti pacientu koordinatori, kuri palīdz orientēties izmeklējumu, speciālistu konsultāciju un ārstēšanas procesā, tie nav pieejami visiem vēža veidiem.
“Ir pacienti, kas varbūt ir spējīgāki tikt cauri visai tai sistēmai – saprast, kur iet, ko darīt, kad, bet tas nav īsti pareizi,” uzsver Āboliņš.
Viņaprāt, pacientam nevajadzētu būt atkarīgam no paša spējas orientēties sistēmā. Tikpat svarīgi ir vienoti ārstēšanas standarti visā Latvijā, lai aprūpes kvalitāte nebūtu atkarīga no tā, vai cilvēks dzīvo Rīgā vai kādā no reģioniem.
Palīdzība sākas ar vienkāršu jautājumu
Raidījuma noslēgumā abi viesi atgādina, ka līdzās medicīniskajai aprūpei ļoti nozīmīgs ir līdzcilvēku atbalsts. Āboliņa ieskatā nevajag mēģināt uzminēt, kas slimniekam nepieciešams:
“Man šķiet, ka pirmais jautājums varētu būt – kā es tev varu palīdzēt, ko man izdarīt?”
Valciņa piebilst, ka cilvēkam, kurš saskāries ar smagu diagnozi, lūgt palīdzību pašam var būt ļoti grūti. Tāpēc tuvinieku iniciatīva ir īpaši svarīga. Reizēm pietiek ar pavisam praktiskām lietām – aizvest uz slimnīcu, atnest iepirkumus vai būt līdzās ārsta vizītē, kad satraukuma dēļ grūti uztvert visu dzirdēto.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
