Latvijā netrūkst talantīgu cilvēku, taču vai pietiek drosmes savas idejas pārvērst veiksmīgos uzņēmumos? Riska kapitāla investore un “Outlast Fund” līdzdibinātāja Marija Ručevska raidījumā “Virziens” sarunā ar Armandu Broku skaidro, kas pietrūkst Latvijas uzņēmējiem, kāpēc investoriem cilvēks nereti ir svarīgāks par biznesa ideju un kā mākslīgais intelekts maina spēles noteikumus.
Latvijā talanta netrūkst, bet kur paliek drosme?
“Latvijā ir talants,” uzskata Ručevska, vienlaikus norādot, ka Latvijas uzņēmējiem vēl ir, kur augt. Viņasprāt, viņiem netrūkst spēju, taču vajadzētu vairāk zinātkāres, ambīciju un drosmes izmantot iespējas. Tikpat svarīgi ir prast pārliecinoši izstāstīt savu ideju, būt uzstājīgākiem un nebaidīties no atteikumiem.
Investore pievērš uzmanību arī Latvijas uzņēmēju savstarpējām attiecībām. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur, pēc viņas novērojumiem, uzņēmēji aktīvāk palīdz cits citam ar kontaktiem un iespējām, Latvijā biežāk jūtama piesardzība un neticība.
“Mēs vienkārši vairāk sliecamies uz to, ka neizdosies, nekā izdosies.”
Viņa uzsver, ka Latvijas jaunuzņēmumu vidē pietrūkst arī ciešākas sadarbības. “Tas, ko es varbūt gribētu redzēt vairāk mūsu ekosistēmā, ir tāds savējo kopdarbs starp dažādiem uzņēmumiem,” saka Ručevska.
Labs uzņēmējs vai laba ideja? Investores sarkanie karogi
Izvēloties, kur ieguldīt naudu, Ručevska īpašu uzmanību pievērš cilvēkam, kurš vēlas īstenot biznesa ideju. Viņasprāt, spēcīgs uzņēmuma dibinātājs spēs atrast pareizo virzienu arī tad, ja sākotnējā iecere izrādīsies neveiksmīga. “Viņš atradīs ceļu vienmēr,” uzsver investore.
Biznesa ideja attīstības gaitā var mainīties, tāpēc Ručevskai svarīgāka ir dibinātāja spēja atrast risinājumus un pielāgoties jaunām situācijām. Taču ir arī īpašības, kas viņu no sadarbības attur. Viena no tām ir augstprātība – uzņēmēji, kuriem pietrūkst pazemības un gatavības uzklausīt citus, viņas acīs ir nopietns brīdinājuma signāls.
Investorei nepatīk arī situācijas, kad dibinātāji izdara spiedienu uz investoriem, pieprasot tūlītēju lēmumu par finansējumu. Savukārt par labu zīmi Ručevska uzskata atvērtību, spēju uzklausīt kritiku un vēlmi veidot ilgtermiņa partnerību. Investora un uzņēmēja sadarbība var ilgt daudzus gadus, tāpēc savstarpējā uzticēšanās ir īpaši svarīga.
“Tas ir vēl trakāk kā no laulībām. No laulībām vari tikt ārā, bet no manis netiksi vaļā vismaz desmit gadus,” viņa jokojot salīdzina.
Mākslīgais intelekts maina spēles noteikumus
Mākslīgā intelekta attīstība būtiski mainījusi jaunuzņēmumu vidi. Ručevskas ieskatā, pārmaiņas ir tik lielas, ka līdzšinējās pieejas uzņēmumu veidošanai un riska kapitāla investīcijām nākas pārskatīt no pašiem pamatiem.
“Tu vari to paņemt rokās, samīcīt un izmest miskastē.”
Mākslīgā intelekta rīki ļauj daudz ātrāk un ar mazākiem resursiem izveidot produktus, taču vienlaikus saasinās konkurence. Uzņēmējiem jāspēj ne tikai radīt kaut ko jaunu, bet arī pēc iespējas ātrāk nonākt līdz klientiem. “Vienīgais veids, kā tu vari tikt tur ārā un izcelties uz visu fona, ir tas, cik tu ātri kusties,” uzsver Ručevska.
Mainījušās arī investoru prasības. Īpaši mākslīgā intelekta jaunuzņēmumiem, kuru dibinātāji vēl nav pierādījuši savas spējas, arvien svarīgāk ir demonstrēt konkrētus rezultātus. Ar pārliecinošu prezentāciju vien vairs nepietiek. “Pirmie maksājošie klienti, reāls produkts tur ārā,” norāda investore. Tas apliecina, ka uzņēmums spēj ne tikai izveidot produktu, bet arī atrast klientus, kuri par to ir gatavi maksāt.
Ar labu ideju vien nepietiek – rezultāti jāparāda praksē
Ručevskas pārstāvētais fonds “Outlast Fund” ar jaunajiem uzņēmējiem strādā arī programmā “Shipyard”, kurā komandas attīsta savas idejas un cenšas pēc iespējas ātrāk sasniegt konkrētus rezultātus. Kā viņa atklāj, iepriekšējā uzņemšanā bijuši aptuveni 150 pieteikumu, bet darbs sākts ar 25 komandām.
Programmā būtisks ir attīstības ātrums un spēja demonstrēt progresu. Ručevska uzsver, ka komandām, kuras nevirzās uz priekšu, dalība programmā netiek turpināta. Vienlaikus viņa atklāj, ka no iepriekšējās uzņemšanas komandām jau izdevies piesaistīt investīcijas un noslēgt vismaz trīs finansējuma piesaistes kārtas.
Investore aicina uzņēmējus negaidīt ideālo brīdi vai nevainojamu biznesa ideju, bet sākt rīkoties: “Ja tev ir vīzija un kaut kāda reāla sūtība, ka tu gribi kaut ko mainīt, tad vienkārši ej un to dari.”
Pilnu raidījumu “Virziens” skaties un klausies ierakstā!
