Jaunieši vēlas iesaistīties Latvijas nākotnes veidošanā, taču ar viņu viedokļa uzklausīšanu vien nepietiek. Vai politiķi spēj jauniešu idejas pārvērst reālā sadarbībā? Raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” par jauniešu līdzdalību un tās izaicinājumiem stāsta biedrības “Klubs “Māja” valdes priekšsēdētājs Daniēls Zeltiņš un attīstības procesu vadītājs Kārlis Gailums.
Jauniešiem politika interesē, bet vai viņi tai uzticas?
Sabiedrībā nereti izskan pieņēmums, ka jaunieši ir pasīvi un par politiku neinteresējas. Taču Zeltiņš uzskata, ka situācija ir sarežģītāka. Viņš uzsver, ka būtiski nošķirt divas lietas – jauniešu interesi par politiku un uzticēšanos politikai un tās veidotājiem.
Viņaprāt, jauniešiem nereti pietrūkst pārliecības, ka viņu viedoklis patiešām spēj kaut ko mainīt. Kā pozitīvu piemēru Zeltiņš min jauniešu iniciatīvu, kuras rezultātā Saeima pieņēma grozījumus vēlēšanu regulējumā. Tie atcēla prasību pēc vidējās izglītības vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem, ļaujot šajā darbā iesaistīties arī pilngadīgiem jauniešiem, kuri vēl mācās vidusskolā.
Zeltiņa ieskatā, tieši šādi piemēri stiprina jauniešu uzticēšanos politikai, jo parāda, ka viņu priekšlikumi var novest pie reālām pārmaiņām. Arī biedrība “Klubs “Māja” īsteno dažādas iniciatīvas, tostarp signālvēlēšanas, kas palīdz jauniešiem iepazīt politiskos procesus un paust savu viedokli.
Latgales jaunieši lauž stereotipus
Runājot par jauniešu aktivitāti Latvijas reģionos, Zeltiņš īpaši izceļ Latgali. Viņš norāda, ka sabiedrībā pastāv priekšstats par zemāku aktivitāti šajā reģionā, taču paša pieredze liecina par pretējo. “Kad mēs aizbraucam uz vietas un runājam ar jauniešiem, jaunieši saka, ka viņi mīl šo valsti, viņiem ir svarīga šī valsts, viņi ir gatavi iesaistīties jebkādā veidā,” stāsta Zeltiņš.
Šī gatavība attiecas arī uz valsts aizsardzību. Turklāt pirmajā signālvēlēšanu gadā aktīvākā pašvaldība bijusi tieši Latgales pierobežā. Tikmēr Rīgā, viņaprāt, situācija ir atšķirīga. “Varbūt tās iespējas ir tik daudz Rīgas kontekstā, ka jaunietis tajās pazūd un noslīkst,” spriež Zeltiņš.
Tomēr vēlme iesaistīties ne vienmēr nozīmē, ka jauniešiem ir iespējas to īstenot. Reģionos par šķērsli nereti kļūst transports – grūtības nokļūt uz pasākumiem un pēc tam atgriezties mājās.
No uzklausīšanas līdz reālai sadarbībai
Lai gan jauniešu iespējas iesaistīties paplašinās, Zeltiņš uzskata, ka starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem joprojām pastāv plaisa. Vienlaikus viņš atzinīgi vērtē to, ka politiķi, valsts iestādes un citi iesaistītie arvien biežāk uztver jauniešus kā līdzvērtīgus sadarbības partnerus.
Tomēr ar uzklausīšanu vien nepietiek. “Es gribētu ticēt, ka mēs mākam saklausīt, bet vai mēs mākam tālāk to pārvērst sadarbībā? Es vēl par to šaubītos,” viņš atzīst.
Arī Gailums uzsver nepieciešamību iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanā. Viņš stāsta, ka biedrība šajā virzienā aktīvi darbojas, tostarp piedaloties Jauniešu Saeimas organizēšanā un veicinot dialogu ar lēmumu pieņēmējiem.
Vienlaikus jauniešu organizācijas saskaras ar citu izaicinājumu – vadības pēctecību. Gailums skaidro, ka jaunieši labprāt piedalās dažādās aktivitātēs, taču daudz grūtāk ir atrast tos, kuri būtu gatavi uzņemties organizācijas vadību. Tāpēc tajās nereti gadiem darbojas vieni un tie paši cilvēki.
Viens no iespējamiem risinājumiem ir līderības prasmju attīstīšana, lai jaunieši iegūtu lielāku pārliecību par savām spējām un būtu gatavāki uzņemties atbildību.
Abi viesi uzsver, ka jauniešu līdzdalība jāstiprina, dodot viņiem iespēju ne tikai izteikties, bet arī piedalīties lēmumu pieņemšanā. Zeltiņš atgādina, ka jauniešu organizācijās iegūtā pieredze palīdz attīstīt prasmes, kas vēlāk noder valsts pārvaldē, politikā un citās sabiedrībai nozīmīgās jomās. “Tie cilvēki, kas ienāca organizācijā, kas ienāk šobrīd, ir tie, kas veido Latviju,” uzsver biedrības vadītājs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.




