Brīdī, kad dzīve šķiet sarežģīta, dažkārt pietiek ar vienu lēmumu, lai viss mainītos. “Kas ir tas, ko es varu darīt?” – ar šo jautājumu savulaik sākās Edītes Zvirbules, organizācijas “Mentor Latvia” izpilddirektores un brīvprātīgās mentores, ceļš mentoringā. Raidījumā “Noturības kodols” viņa atklāj, kā šāds lēmums var kļūt par pagrieziena punktu ne tikai jauniešu, bet arī pašu mentoru dzīvēs.
Brīvprātīgais darbs bieži tiek romantizēts kā nesavtīga došana, taču realitāte ir daudz dziļāka. “Tā noteikti ir gan došana, gan ņemšana,” uzsver Zvirbule, norādot, ka cilvēki mentoringā nenonāk nejauši – tas ir apzināts lēmums, kas nobriest ilgākā laikā. Tieši iekšējā motivācija vēlāk kļūst par pamatu stabilām attiecībām ar jaunieti.
Mentorings praksē nozīmē ko daudz vienkāršāku, nekā varētu šķist, – būt klātesošam. Bez steigas, bez moralizēšanas, bez “pareizajām atbildēm”. “Mums nebūtu jānāk ar saviem padomiem, bet vairāk jābūt vienkārši līdzās,” saka speciāliste. Šī pieeja jaunietim dod ko reti sastopamu – iespēju saņemt nedalītu uzmanību no viena pieaugušā, kas bieži vien viņu ikdienā pietrūkst.
Tur arī sākas pārmaiņas – varbūt ne uzreiz un ne skaļi, bet pakāpeniski. “Tā ir milzīga un jauna prasme – sākt interesēties arī par to, kā jūtas otrs cilvēks,” stāsta Zvirbule, minot piemērus no mentoru pieredzes. Brīdis, kad jaunietis pirmo reizi uzdod šo jautājumu, kļūst par pagrieziena punktu un signālu, ka attiecības un uzticēšanās ir izveidojusies.
Mentorings jauniešiem bieži nozīmē arī pirmo reizi piedzīvot šķietami pašsaprotamas lietas, piemēram, doties uz kino, kopīgi iepirkties vai vienkārši pavadīt laiku sarunās. “Šī programma ir par to, ka jauniešiem ir iespēja piedzīvot kaut ko jaunu un iemācīties jaunas lietas,” skaidro Zvirbule. Aiz šīs vienkāršības slēpjas būtiska ietekme – jauni uzvedības modeļi, drošāka pašapziņa un plašāks priekšstats par pasauli.
Lai gan rezultāti bieži ir iedvesmojoši, sistēma saskaras ar nopietniem ierobežojumiem. Pagājušajā gadā programmā iesaistījās vairāk nekā simts jauniešu un gandrīz tikpat mentoru, tomēr pieprasījums joprojām pārsniedz iespējas. “Jaunieši jau trešo gadu stāv rindā, lai nokļūtu programmā,” atzīst Zvirbule. Tas nozīmē, ka daudziem šī iespēja joprojām paliek nepiepildīta.
Tomēr katrs cilvēks, kurš nolemj iesaistīties, var kļūt par izšķirošu faktoru kāda jaunieša dzīvē. “Ekspektācijas pārsniedz realitāti labā nozīmē,” saka Zvirbule, atskatoties uz savu pieredzi. Šajās vienkāršajās, bet nozīmīgajās attiecībās slēpjas kas vairāk par palīdzību – tā ir iespēja diviem cilvēkiem vienlaikus augt, mainīties un ieraudzīt pasauli citādi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
