Algas pielikums, jauns darbs vai papildu ienākumi sākotnēji šķiet iespēja beidzot dzīvot brīvāk. Taču paiet daži mēneši, un izrādās, ka kontā joprojām paliek tikpat maz naudas kā iepriekš. Jaunāks telefons, biežākas vakariņas ārpus mājas, dārgāks auto vai vienkārši mazāk pārdomāti ikdienas pirkumi nemanāmi apēd ienākumu pieaugumu. Tāpēc finansiālā stabilitāte nav atkarīga tikai no tā, cik daudz nopelnām, bet arī no tā, ko ar nopelnīto darām tālāk.
Šai tēmai rubrikā “Dzīvot gudrāk” pievēršas Edgars Barbaks, skaidrojot trīs savstarpēji saistītus naudas pamatprincipus: nopelnīt, uzkrāt un pavairot. Tie palīdz saprast, kā ienākumus pakāpeniski pārvērst uzkrājumos un ilgtermiņa finansiālajā drošībā. Lai gan katra cilvēka situācija ir atšķirīga, šo principu secība ir labs sākumpunkts pārdomātākai naudas pārvaldīšanai.
Nav nepieciešams uzreiz pelnīt lielas summas vai kļūt par pieredzējušu investoru. Svarīgāk ir saprast, kur šobrīd atrodies, ko vari uzlabot un kā panākt, lai pat neliela daļa nopelnītā palīdzētu arī nākotnē.
Nopelnīt: ne tikai strādāt, bet arī palielināt savas iespējas
Pirmais finanšu stabilitātes pamats ir ienākumi. Tomēr spēja nopelnīt nav tikai ikmēneša alga. Tā ir arī cilvēka profesionālā pieredze, prasmes, zināšanas un iespējas darba tirgū. Jo plašākas tās ir, jo vairāk iespēju ilgtermiņā palielināt ienākumus vai atrast alternatīvu gadījumā, ja pašreizējais darbs tiek zaudēts.
Viens no veidiem, kā uzlabot savas finansiālās iespējas, ir ieguldīt profesionālajā attīstībā. Tā var būt jaunas programmas apgūšana, papildu kvalifikācija, svešvalodas zināšanas vai prasme, kas ļauj uzņemties labāk apmaksātus pienākumus. Reizēm vērts izvērtēt arī pašreizējo atalgojumu un sagatavoties sarunai par algas pielikumu. Citam piemērotāks risinājums būs papildu projekti, sezonāls darbs vai iespēja savu hobiju pārvērst nelielā ienākumu avotā.
Vienlaikus lielākus ienākumus vajadzētu vērtēt kopā ar ieguldīto laiku un enerģiju. Papildu darbs ne vienmēr ir izdevīgs, ja tas būtiski samazina atpūtas laiku vai rada pārslodzi. Ilgtermiņā svarīgi ir ne tikai nopelnīt vairāk, bet arī saglabāt veselību un spēju turpināt strādāt.
Kāpēc lielāka alga ne vienmēr nozīmē vairāk naudas?
Viena no izplatītākajām situācijām personīgajās finansēs ir tēriņu pieaugums līdz ar ienākumiem. Kad sākam pelnīt vairāk, pakāpeniski pieaug arī prasības pret ikdienas komfortu. Sākam biežāk izmantot maksas pakalpojumus, izvēlamies dārgākas preces vai uzņemamies jaunus ikmēneša maksājumus. Katrs atsevišķais lēmums var šķist neliels, bet kopā tie spēj pilnībā iztērēt algas pieaugumu.
Piemēram, ja cilvēks saņem algas pielikumu 200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas un visu papildu summu novirza lielākiem tēriņiem, viņa uzkrājumi nemainās. Savukārt, ja jau sākumā tiek pieņemts lēmums pusi šīs summas atlikt, gadā var izveidot 1200 eiro uzkrājumu. Atlikušos 100 eiro mēnesī iespējams izmantot ikdienas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Tāpēc noder vienkāršs noteikums: saņemot algas pielikumu vai papildu ienākumus, jau iepriekš izlem, cik lielu daļu izmantosi ikdienai un cik novirzīsi nākotnei. Tas ļauj izbaudīt lielākus ienākumus, vienlaikus panākot arī reālu finansiālu progresu.
Uzkrāt: svarīgi ir nevis tas, cik paliek pāri, bet cik apzināti atliec
Otrais princips ir spēja saglabāt daļu nopelnītā. Uzkrāšanai nav obligāti jāsākas ar lielām summām. Pieci, desmit vai divdesmit eiro mēnesī var šķist maz, tomēr tie palīdz izveidot ieradumu regulāri atlikt naudu. Ar laiku, pieaugot ienākumiem vai samazinoties izdevumiem, arī uzkrājuma summu iespējams palielināt.
Praktisks risinājums ir automātisks pārskaitījums uz atsevišķu krājkontu neilgi pēc algas saņemšanas. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kurā uzkrājumam paredzēta tikai tā nauda, kas nejauši palikusi mēneša beigās. Ja nauda tiek atlikta uzreiz, uzkrāšana kļūst par regulāru budžeta daļu, nevis katru mēnesi no jauna pieņemamu lēmumu.
Sākotnēji uzkrājumu galvenais uzdevums ir izveidot drošības spilvenu. Tā ir pieejama naudas rezerve neparedzētiem gadījumiem, piemēram, steidzamam auto remontam, veselības izdevumiem vai īslaicīgam ienākumu zudumam. Latvijas Bankas finanšu pratības vietne “Naudas skola” iesaka veidot drošības spilvenu trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā. Tomēr tas nenozīmē, ka šī summa jāsakrāj uzreiz. Sākumā var noteikt mazāku mērķi un rezervi pakāpeniski palielināt.
Uzkrājuma lielākā vērtība nav tikai kontā redzamais skaitlis. Tā ir iespēja neparedzētā situācijā pieņemt lēmumu mierīgāk, bez nepieciešamības uzreiz aizņemties. Kad drošības spilvens izveidots, var sākt krāt arī konkrētiem mērķiem, piemēram, ceļojumam, mājokļa remontam vai lielākam pirkumam.
Neaizmirsti izvērtēt arī esošos parādus
Pirms nākamā soļa ir vērts apskatīt savas parādsaistības. Ja cilvēkam ir kredītkarte ar augstiem procentiem, dārgs patēriņa kredīts vai vairākas nomaksas saistības, šo maksājumu samazināšana var būt tikpat svarīga kā uzkrājuma palielināšana. Parāda procenti rada konkrētas izmaksas, savukārt ieguldījumu peļņa nākotnē nav garantēta.
Nav nepieciešams pilnībā atmaksāt jebkuru kredītu, pirms vispār drīkst sākt uzkrāt. Taču ir svarīgi izvērtēt, kuri parādi izmaksā visdārgāk un cik liela daļa ienākumu katru mēnesi tiek novirzīta to apmaksai. Dažkārt labākais risinājums būs vienlaikus veidot nelielu drošības rezervi un mērķtiecīgi samazināt dārgākās saistības.
Pavairot: kad uzkrājumiem ir iespēja strādāt ilgtermiņā
Trešais princips ir naudas pavairošana. Kad pamatvajadzības ir nodrošinātas, drošības spilvens izveidots un saistības ir pārvaldāmas, daļu ilgtermiņa uzkrājumu var apsvērt ieguldīt. Šajā posmā mērķis vairs nav tikai saglabāt nopelnīto, bet dot tam iespēju laika gaitā pieaugt vērtībā.
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas ieguldīt, ir inflācija. Pieaugot vispārējam cenu līmenim, samazinās naudas pirktspēja. Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu summu pēc vairākiem gadiem var būt iespējams iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Ieguldījumi var palīdzēt ilgtermiņā palielināt uzkrājumu vērtību, tomēr tie negarantē peļņu vai pilnīgu aizsardzību pret inflāciju.
Pieejami dažādi ieguldījumu veidi, piemēram, akcijas, obligācijas, ieguldījumu fondi, biržā tirgotie fondi un pensiju uzkrājumu risinājumi. Katram ir savas priekšrocības, izmaksas un riski. Izvēloties piemērotāko, jāņem vērā ne tikai iespējamā peļņa, bet arī laiks, uz kādu naudu plānots ieguldīt, iespējamie zaudējumi un nepieciešamība līdzekļiem piekļūt.
Īpaši uzmanīgi jāizturas pret piedāvājumiem, kas sola ļoti lielu un garantētu peļņu īsā laikā. Latvijas Bankas “Naudas skola” atgādina, ka ieguldījumi var nest gan peļņu, gan zaudējumus. Lielāka iespējamā atdeve parasti saistīta ar augstāku risku, tāpēc ieguldījumiem piemērotāka ir nauda, kas nebūs nepieciešama tuvākajā laikā.
Kā šos trīs principus izmantot vienlaikus?
Lai gan nopelnīt, uzkrāt un pavairot ir loģiska attīstības secība, dzīvē šie principi nav pilnībā nodalāmi. Arī cilvēks, kurš jau iegulda, var turpināt attīstīt savas prasmes un palielināt ienākumus. Savukārt cilvēks, kurš vēl tikai sāk veidot drošības spilvenu, var vienlaikus domāt par papildu peļņas iespējām.
Labs piemērs ir neplānoti papildu ienākumi. Pieņemsim, ka šomēnes saņemti 100 eiro vairāk nekā parasti. Ja uzkrājumu vēl nav, iespējams, 80 eiro var novirzīt drošības spilvenam, bet 20 eiro izmantot kādam patīkamam pirkumam. Ja drošības rezerve jau izveidota un nav dārgu parādu, daļu papildu naudas var novirzīt ilgtermiņa ieguldījumiem. Šīs nav obligātas proporcijas, bet piemēri, kā viena un tā pati summa var palīdzēt sasniegt dažādus mērķus.
Ļoti palīdz arī regulāra savu finanšu pārskatīšana. Piemēram, reizi trijos mēnešos var izvērtēt, vai ienākumi ir mainījušies, cik daudz izdevies uzkrāt, vai samazinājušās saistības un vai ir iespējams palielināt summu, kas tiek atlikta nākotnei. Šāda pārbaude ļauj laikus pielāgot plānu, negaidot brīdi, kad naudas pēkšņi sāk pietrūkt.
Nosaki savu nākamo finanšu soli
Nav nepieciešams vienā dienā mainīt visus naudas paradumus. Sākumā pietiek godīgi izvērtēt savu pašreizējo situāciju. Ja ienākumu nepietiek pamatvajadzībām, svarīgākais var būt atrast iespējas nopelnīt vairāk vai samazināt obligāto izdevumu slogu. Ja ienākumu pietiek, bet nekas nepaliek pāri, nākamais solis ir regulārs uzkrājums. Savukārt, ja drošības spilvens jau izveidots un finanšu saistības ir pārvaldāmas, ir vērts sākt apgūt ilgtermiņa ieguldīšanas iespējas.
Finansiālā stabilitāte parasti neveidojas ar vienu veiksmīgu darījumu vai pēkšņu algas pielikumu. Tā rodas pakāpeniski, pieņemot daudzus nelielus, bet pārdomātus lēmumus. Nopelnīt, lai nodrošinātu savas vajadzības. Uzkrāt, lai iegūtu lielāku drošību un izvēles brīvību. Pavairot, lai daļa šodien nopelnītās naudas varētu palīdzēt sasniegt arī nākotnes mērķus.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
