Režisore un idejas autore bērnu iemīļotajam raidījumam “Tutas lietas” Marta Selecka raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” stāsta par to, kā uztver savu dzīvi, salīdzinot to ar līkumotu upi, kā arī aizdomājas par vienu dzīves spērienu – raidījuma “Tutas lietas” radīšanu, – kas tik ātri kļuvis par iemīļotu pārraidi mazākajiem skatītājiem.
Satikšanās ar “Tutas lietu” mūzikas autori Lauru Polenci Seleckai notikusi pavisam nejauši – gluži zvaigznes sakritušas. Vai savā dzīvē vēl kādu reizi novērojusi šādu dieva labvēlību savām idejām, režisore norāda, ka dzīvi vispār uztver kā upi, kurā visu laiku ir pagriezieni: “Grāvis ir taisns – tas iet vienā virzienā, bet upe – visu laiku met līkumus, un man liekas, ka dzīvē ir tā, ka visu laiku ir jauni pagriezieni.”
Viņa turpina: “Tur ir kaut kāda, man liekas, laimes spēle un loterija tajā visā, ka tā dzīve ir kaut kādā ziņā neparedzama. Kā dziedāja Makss Rābe, vienkārši nāc iekšā, laime, pa durvīm un sēdi nost, un es tev piedāvāšu kafiju un tēju.” Savukārt raidījuma vadītāja Inese Vaikule to dēvē par dievišķo spērienu, kad idejas lido pa galvu, un, ja tu tām atsaucies, durvis paveras.
“Es domāju, vairāk man tā sajūta bija tieši saistībā ar “Tutas lietām” un ar to uzņēmējdarbību, kurā es arī esmu. Man jau kauns stāstīt, ko es tikai nedaru, bet tas arī bija viens no spērieniem, jo man likās, tad, kad tu palaid projektu, un tas tik labi aiziet, ka noteikti tā ir kaut kāda izvēle,” teic Selecka, “Tu saki: “Paldies, man pietiek, es gribu tagad ar savām lietām nodarboties, un lai tas viss paliek kā ir.” Vai arī tu saki: “Nē, es gribu tur iet tajā visā iekšā.” Un tas bija arī man ļoti liels izaicinājums.”
Ar “Tutas lietu” sākumu viņa iestājusies LIAA biznesa inkubatorā: “Es jau biju pabeigusi doktorantūru tajā brīdī, un es gāju uz turieni – tā kā ar zābaku atsperu durvis, un es visu zinu, es visu māku: “Ko jūs man varēsiet dot?” Bet tad es sapratu, ka es vispār neko nesaprotu no tā visa. Es tik daudz iemācījos šajā te biznesa inkubatorā, šajā inkubācijas programmā. Tie mentori, kas tur strādā, – vienkārši brīnišķīgi. Es domāju, ka “Tutas lietas” nekad nebūtu aizgājušas, ja es nebūtu satikusi tos cilvēkus, kas mani tur mācīja un audzināja.”
Sarunu pilnā garumā klausies raidījuma “Ar dziesmu par dzīvi” ierakstā:
