Kāpēc bērnam būtu jāļauj iekāpt sūdos ar tīrajām drēbēm, apēst vecas sliekas un apdedzināties pie pannas? Savās pārdomās par bērnu audzināšanu raidījumā “Zaļais stūris” dalās makšķernieki Kārlis Goldmanis un Māris Olte, kuri ieraksta brīdī dodas mājās pēc pavadītas diennakts makšķernieku maratonā.
“Piesaistīt bērnu pie kaut kādas intereses par dabu, zemūdens pasauli, par kaut ko citu, ja tas ir nepieciešams. Fantastiska iespēja!” teic Goldmanis, “Mūsdienās es redzu, veidojot bērnu pasākumus, cik daudz vecāku baidās no āķiem, baidās no ūdens, negrib kaut ko atļaut, lai tikai nebūtu vecākam pašam raizes, pārdzīvojumi, slapjas drēbes, puņķi, asaras, nedod dievs iegriezīs rokā, un ķīsis taču var sadurties, un viņam ir līķu inde uz adatām, kas tik vēl, visādi brīnumi. Fāteriem ir bišķi vieglāk, bet mammas tos spārniņus tiem enģeļiem tā kā škēres liek virsū.”
Viņš atzīst, ka tomēr bērnu mammas varot saprast: “Pieņemsim, ja jāizanalizē bērns, – viņam liek šķērītes uz spārniem. Ja jāizanalizē mamma, tad tā bērna audzināšana ir uz viņas un var saprast, ka viņa instinktīvi mēģina mazāk raizes dabūt no tā pasākuma ārā, tas jau ir saprotams. Vienkārši, nav jau viegli visu laiku turēt galvā – kas būs pēc 20 gadiem? Kā tas palīdzēs pēc 20 gadiem? Kādas sekas no tā būs pēc 20 gadiem tam bērnam? Kā viņš dzīvos savu dzīvi? Tas jau nav vienkārši.”
Tas varētu būt arī klupšanas akmens visai civilizācijai, uzskata Goldmanis. “Tā vajadzētu tos bērnus audzināt, bet tas ir ļoti smagi, jo tev ir jāļauj iekāpt bērnam sūdos ar tīrajām drēbēm, apēst vecas sliekas, visādi brīnumi, un sagriezties, un apdedzināties pie tās pannas – viņam vajag pielīst, un to nagu rozetē vajag iebāzt,” viņš piebilst. Uz Oltes komentāru, ka tas ir pretī visiem starptautiskiem drošības likumiem, Goldmanis norāda: “Ja mēs jau piesienamies tagad bērnu tēmai, tad nav jau noslēpums, ka mēģina debilizēt to sabiedrību, un vecāki ir tikai vienīgi tie, uz ko bērns skatās un kurus kopē. Tas ir mūsu rokās.”
Vairāk klausies raidījuma “Zaļais Stūris” ierakstā:
