Vai zarnas patiešām var saukt par cilvēka otrajām smadzenēm? Kā zinātnieki pēta mikrobiomu un kas nepieciešams, lai laboratorijā radīta ideja kādreiz nonāktu līdz cilvēkiem? Par to raidījumā “Latvija zinātnē” diskutē zinātniece un SynGABA projekta vadītāja Ilze Elbere, biznesa attīstītāja Līga Brasliņa un “BioPhoT” platformas vadītājs Osvalds Pugovičs.
Elbere jau vairāk nekā 12 gadus pēta mikrobiomu – mikroorganismu kopumu, kas dzīvo cilvēka organismā. Viņa skaidro, ka zarnu trakts nav velti ieguvis apzīmējumu “otrās smadzenes”, jo starp zarnās mītošajiem mikroorganismiem un smadzenēm pastāv nepārtraukta saziņa.
Šī saziņa notiek ar nervu sistēmas, hormonu un dažādu signālvielu starpniecību, tāpēc mikrobioms var ietekmēt ne tikai gremošanu, bet arī pašsajūtu un uzvedību. Kā skaidro Elbere, “ir virkne signālu, kas nāk tieši no vēdera un no šiem mikroorganismiem un kas ietekmē gan to, kā mēs jūtamies, gan to, kā mēs reaģējam, varbūt pat to, kā mēs ēdam”.
Tieši šī saikne ir arī pamatā projektam SynGABA, kura mērķis ir izstrādāt simbiotisku produktu, kas apvienotu probiotikas un prebiotikas, lai veicinātu mikrobioma spēju ražot organismam nozīmīgo gamma aminosviestskābi jeb GABA. Zinātnieki šobrīd atlasa piemērotus probiotisko baktēriju celmus no Latvijas iedzīvotāju mikrobioma paraugiem un pēta, kā tos visefektīvāk izmantot.
“Mēs nevaram dzert brīnumtabletītes un turpināt dzīvot stresainu dzīvesveidu, negulēt un ēst visu laiku tikai frī kartupeļus, un sagaidīt, ka tagad mūsu tabletītes izglābs. Pašiem arī jādara,” saka zinātniece.
Mikrobiomu ietekmē daudz vairāk faktoru, nekā bieži apzināmies. Svarīga loma ir ne tikai uzturam, bet arī stresam, fiziskajām aktivitātēm, medikamentiem, smēķēšanai, alkohola lietošanai un videi, kurā dzīvojam. Tieši tāpēc zinātnieki arvien vairāk cenšas izprast, kā mikroorganismi ietekmē mūsu veselību ilgtermiņā.
No zinātniskas idejas līdz produktam
Lai ideja kādreiz kļūtu par reālu produktu vai tehnoloģiju, ar veiksmīgu pētījumu vien nepietiek. Šeit svarīga kļūst arī komercializācija – spēja saprast, kam konkrētais risinājums būs vajadzīgs un kā tas varētu nonākt tirgū.
Brasliņa atgādina, ka uztura bagātinātāju tirgus ir ļoti piesātināts, tāpēc arvien svarīgāk kļūst spēt atšķirt zinātnē balstītus risinājumus no skaļiem mārketinga solījumiem. Gala rezultāts ne vienmēr ir produkts, ko redzam veikala plauktā. Dažos gadījumos tehnoloģija vai atklājums var kļūt par pamatu citu uzņēmumu izstrādēm.
“Iespējams, ka izstrādātais produkts var pat nenonākt līdz patērētājam, bet aiziet uz farmācijas kompāniju,” viņa norāda un papildina, ka inovāciju attīstība ir process, kurā ne vienmēr iespējams paredzēt galarezultātu. Tāpēc to visprecīzāk raksturo īss formulējums: “Inovācija ir darbības vārds.”
Mainās arī zinātnieku domāšana
Šāda sadarbība starp pētniekiem un komercializācijas ekspertiem, pēc BioPhoT platformas vadītāja domām, kļūst arvien svarīgāka arī Latvijas zinātnē. Viņš novērojis, ka zinātnieki arvien biežāk domā ne tikai par publikācijām un pētījumu rezultātiem, bet arī par to praktisko pielietojumu.
“Tā nav nomaiņa, tas ir papildinājums,” saka Pugovičs.
Ar šiem vārdiem viņš raksturo attiecības starp fundamentālo zinātni un komercializāciju. Vienlaikus bez fundamentālajiem pētījumiem nav iespējams radīt jaunus praktiskus risinājumus. “Ja nebūs tā fundamenta, tad mēs šos mehāniskos rīkus izsmelsim, un mums nebūs tās jaunās idejas,” norāda Pugovičs.
Jo vairāk zinātnieki izprot mikrobioma darbību, jo skaidrāk kļūst, ka veselību nosaka nevis viens brīnumlīdzeklis, bet sarežģīta mijiedarbība starp dzīvesveidu, vidi un miljardiem mikroorganismu, kas dzīvo mūsu organismā. Tieši šo zināšanu pārvēršana praktiskos risinājumos ir viens no izaicinājumiem, pie kura šobrīd strādā Latvijas pētnieki.
