Krituši koki, pazuduši sakari, vairāk nekā 277 tūkstoši mājsaimniecību bez elektrības un tūkstošiem izsaukumu glābējiem. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijā plosījās spēcīgākā vasaras vētra pēdējo 60 gadu laikā. Taču līdzās reāliem postījumiem sociālajos tīklos ātri parādījās arī cits stāsts: vētra esot bijusi mākslīgi radīta, lietus laikā gaiss it kā bijis piesātināts ar ķīmiskām vielām, bet stihiju kāds esot izraisījis, “piespiežot podziņu”.
Raidījumā Ziņu detektīvs Ainārs Rutkēvičs pievēršas tam, kā gan pirms, gan pēc vētras sociālajos tīklos izplatījās sazvērestības teorijas, pārmetumi atbildīgajiem dienestiem un apgalvojumi par it kā mākslīgi radītu stihiju. Sarunā ar Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli skaidrots, kāpēc šūnu apraides brīdinājums bija pamatots un kāpēc šī vētra ir nopietns atgādinājums par katras mājsaimniecības gatavību krīzei.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 34 stundu laikā saņēma 3080 pieteikumu par spēcīgā vēja radītajiem postījumiem. Tas bija lielākais pieteikumu skaits kopš šādas statistikas apkopošanas sākuma. Vētras laikā gāja bojā viens cilvēks un cieta trīs, tostarp divi glābēji. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedza palīdzību četrpadsmit cilvēkiem, kuri guva dažādas traumas.
No brīdinājumiem līdz sazvērestībām
Gan pirms, gan pēc vētras sociālajos medijos izskanēja sazvērestības teorija, ka stihija bijusi mākslīgi radīta. Dažādos video tika apgalvots, ka lietus laikā gaiss it kā esot bijis piesātināts ar kādu ķīmisku vielu, bet kāda blogere klāstīja, ka vētra esot radīta, “piespiežot podziņu”.
Video tika minētas arī lidmašīnu atstātās tā sauktās ķīmiskās trases. Tā ir Latvijā un citur populāra sazvērestības teorija, kuras piekritēji uzskata, ka gaisa kuģu atstātās svītras sastāv no indīgām vielām. Šie apgalvojumi neatbilst patiesībai un ir zinātniski atspēkota dezinformācija, jo patiesībā tās ir inversijas gāzu sliedes.
Pirms vētras sociālajos tīklos parādījās arī ieraksti, kuros tika apšaubīta atbildīgo dienestu izplatīto šūnu apraides paziņojumu pamatotība. Īpaši izcēlās kāds politiķis, kurš pauda sašutumu par to, ka Ādažu novada dome vētras brīdinājuma dēļ atcēla Carnikavā paredzētos Nēģu svētkus. Pēc pieredzētās stihijas viņš šo video ierakstu no sava Twitter konta izdzēsa.
Savukārt pēc vētras un lietavām netrūka ierakstu, kuros sociālo tīklu lietotāji pārmeta atbildīgajiem dienestiem nepietiekamu sagatavošanos. Vienlaikus daļa cilvēku kategoriski nepieņēma kritiku par pašu atbildību sagatavoties sadzīvošanai ar vētras radīto postījumu sekām.
Brīdinājums nebija lieks
Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle sarunā ar Radio SWH uzsvēra, ka šūnu apraides brīdinājums bija pilnīgi pamatots. Pirms vētras izskanēja informācija gan par iespējamiem lūzušiem kokiem, gan par elektrības pārrāvumiem.
Zīle stāsta, ka pats šo brīdinājumu uztvēris praktiski. Viņš pārdomājis savas ikdienas gaitas, pārrunājis situāciju ar ģimeni, pievērsis uzmanību tam, kur atrodas bērni un ģimenes locekļi, kā arī laikus uzlādējis ierīces, kas varētu būt nepieciešamas ilgākai lietošanai.
Šāda rīcība ir būtiska tieši tāpēc, ka brīdinājuma jēga nav tikai informēt par gaidāmu vētru. Tā uzdevums ir dot cilvēkiem laiku pieņemt praktiskus lēmumus, nebraukt tur, kur tas nav nepieciešams, pārplānot ikdienu, uzlādēt ierīces un sagatavoties iespējamiem pārrāvumiem.
Pēc Zīles teiktā, attiecīgās ministrijas, tostarp Klimata un enerģētikas ministrija, rīkojās savlaicīgi un koordinēja dienestus, kas strādāja pie elektrības tīklu bojājumu novēršanas. Darbs sākās jau no pirmā brīža, kad radās pirmie pārrāvumi.
“Manuprāt, ļoti ātri pie šāda mēroga postījumiem spēja veikt to novēršanu,” vērtē Zīle.
Vienlaikus viņš atzīst, ka postījumu novēršanu apgrūtināja gan kritušie koki, gan pazudušie mobilie sakari. Tādēļ nākotnē jāizstrādā priekšlikumi, lai noteiktu, kuri būtiskie pakalpojumi šāda veida krīzēs nedrīkst pārtraukt darbu. Tas attiecas arī uz degvielas uzpildes stacijām un mobilo sakaru operatoriem, kuriem būtu jānodrošinās ar ģeneratoriem.
Krīzes pirmajās stundās nevajadzētu kļūt par glābjamo
Aizvadītā vētra, pēc Zīles teiktā, var kalpot kā nopietna mācība katram iedzīvotājam. Tā liek pārdomāt 72 stundu noturību, ūdens un pārtikas rezerves, akumulatorus elektroierīču uzlādei un, ja nepieciešams, arī ģeneratora pieejamību.
Šī ir arī vieta, kur publiskā kritika pret dienestiem sastopas ar pašu gatavību. Ir viegli prasīt, lai viss tiktu atjaunots uzreiz, bet, ja postījumi skāruši lielas teritorijas un daudzviet nav elektroenerģijas, glābšanas dienesti nespēj palīdzēt visiem vienlaikus.
“Mums vienkārši jābūt tam gataviem. Katram pašam un katrai mājsaimniecībai, lai pirmajās stundās šādos gadījumos mēs nekļūtu par glābjamajiem,” uzsver Zīle.
Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai ārkārtas dienesti netiktu lieki noslogoti brīdī, kad tiem jānodrošina valsts pamatfunkcijas un to noturība. Daļu laika var nākties pavadīt bez ierastā komforta, bez elektrības, interneta vai citām ikdienā pašsaprotamām ērtībām.
Vasaras vētra kā brīdinājums ziemai
Krīzes vadības centra vadītājs norāda, ka Latvijai šoreiz paveicās, jo vētra notika vasarā. Ja līdzīga mēroga stihija notiktu ziemā un tiktu bojāts tikpat daudz elektroenerģijas padeves līniju, sekas mājsaimniecībām varētu būt daudz smagākas.
Tieši tāpēc viņš aicina laikus domāt par autonomiem elektroenerģijas padeves veidiem mājsaimniecībā, vai tie būtu akumulatori, baterijas vai ģenerators. Tas var būt būtiski, lai nodrošinātu apkuri, ja tās darbība ir atkarīga no elektroenerģijas, vai kaut vai lai uzvārītu siltu ūdeni un pagatavotu ēdienu.
Šī vētra pārbaudīja ne tikai elektrotīklus un dienestu spēju reaģēt. Tā pārbaudīja arī sabiedrības spēju atšķirt brīdinājumu no panikas, kritiku no sazvērestības un atbildību no ērtas vainīgo meklēšanas. Krīzes brīdī maldinoša informācija izplatās ātri, taču tikpat ātri kļūst redzams arī tas, cik gatavi esam paši.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
