Iedomājies divus kolēģus. Abi strādā vienā uzņēmumā, ieņem līdzīgus amatus un katru mēnesi saņem identisku atalgojumu. Tomēr viņu finansiālā situācija ir pārsteidzoši atšķirīga. Viens regulāri skaita dienas līdz nākamajai algai un lielākus pirkumus atliek uz nenoteiktu laiku, kamēr otrs ir izveidojis stabilus uzkrājumus, iegādājies savu mājokli un atrod līdzekļus arī ceļojumiem un hobijiem. Kā iespējams, ka ar vienādiem ienākumiem var dzīvot tik atšķirīgi?
Vienāda alga nenozīmē vienādas iespējas
Alga ir tikai viena daļa no cilvēka finanšu situācijas. Tikpat svarīgi ir ikmēneša izdevumi, dzīvesvieta, ģimenes apstākļi, esošās saistības un paradumi.
Piemēram, cilvēks, kurš dzīvo savā īpašumā, var atvēlēt ievērojami vairāk līdzekļu citām vajadzībām nekā tas, kurš katru mēnesi maksā augstu īres maksu. Savukārt ģimenei ar bērniem izdevumu struktūra būs pavisam citāda nekā cilvēkam, kurš dzīvo viens.
Taču atšķirības veido arī mazāk pamanāmas izvēles. Viens katru dienu iegādājas pusdienas ārpus mājas, otrs biežāk gatavo pats. Viens regulāri izmanto vairākus abonēšanas pakalpojumus, otrs ik pa laikam pārskata, kuri no tiem patiešām nepieciešami un turpina maksāt tikai par pašu minimumu.
Neviena no šīm izvēlēm pati par sevi nav nepareiza. Tomēr, skatoties gada griezumā, pat nelieli ikdienas tēriņi var veidot būtisku summu.
Dzīvesveida inflācija – nemanāmais naudas pazudinātājs
Vai esi pamanījis, ka pēc ienākumu palielināšanās, piemēram, pēc algas pielikuma, naudas dažkārt joprojām pietrūkst tikpat ļoti kā iepriekš?
Šo parādību mēdz dēvēt par dzīvesveida inflāciju. Pieaugot ienākumiem, mēs atļaujam sev vairāk finansiāli – sākam pirkt dārgākas preces, pārejam uz glaunāku automašīnu, iegādājamies vairāk abonementus un vienkārši sākam izvēlēties ekstras,bez kā iepriekš iztikām, piemēram, regulāras skaistumkopšanas procedūras vai privātais treneris. Mēs pierodam pie tā un pakāpeniski palielinās mūsu prasības pret ikdienas komfortu.
Protams, nav nekā slikta baudīt sava darba augļus. Problēma rodas tad, ja izdevumi aug tikpat strauji kā ienākumi un neatliek līdzekļu ilgtermiņa mērķiem.
Otra izvēle – kas ļaus neiekrist dzīvesstila inflācijas nagos – ir nepalielināt savus izdevumus, kad palielinās ienākumi. Proti, turpinām dzīvot dzīvi tieši tādā līmenī kā iepriekš. Cilvēks, kurš pēc algas palielinājuma daļu papildu ienākumu novirza uzkrājumiem vai to iegulda, pēc dažiem gadiem var atrasties pavisam citā finansiālajā situācijā nekā tas, kurš visu pieaugumu iztērē ikdienas vajadzībām.
Daži tērē spontāni, citi plāno dzīves uzlabojumus
Vēl viena būtiska atšķirība slēpjas tajā, kā uztveram lielākus pirkumus.
Vienam jauns dators, mājokļa remonts vai profesionālās apmācības šķiet izdevumi, kurus nemitīgi nākas atlikt vai tos iegādājas par visu atlikušo mēneša budžetu, atkal nonākot situācijā, ka jāskaita dienas līdz nākamajai algai. Cits šos pašus mērķus uztver kā projektus, kuriem iespējams sagatavoties pakāpeniski.
Piemēram, ja mājoklī nepieciešams nomainīt novecojušu sadzīves tehniku, var savlaicīgi izpētīt piedāvājumu, salīdzināt cenas un aprēķināt nepieciešamo budžetu. Līdzīgi var plānot arī darba vietas iekārtošanu mājās vai kvalifikācijas paaugstināšanu.
Šāda pieeja palīdz nošķirt spontānas vēlmes no patiesām vajadzībām.
Turklāt ne visi dzīves uzlabojumi nozīmē lielus tēriņus. Dažkārt pārdomāti iegādāta lieta, kas kalpo daudzus gadus, ir vērtīgāka par vairākiem lētākiem, bet īslaicīgiem pirkumiem.
Finanšu instrumenti – svarīgi ir saprast, kad un kā tos izmantot
Pastāv uzskats, ka kredītus izmanto tikai tie, kuriem nepietiek naudas lielākiem pirkumiem. Taču patiesībā finansējuma iespējas mēdz izvērtēt arī cilvēki ar stabiliem ienākumiem un izveidotiem uzkrājumiem. Atšķirība bieži vien slēpjas nevis pašā aizņemšanās faktā, bet gan tajā, cik pārdomāti tiek pieņemts šis lēmums.
Piemēram, cilvēks, kurš ir izveidojis finanšu drošības spilvenu, ne vienmēr vēlas to iztērēt vienam lielākam pirkumam. Ja nepieciešams iegādāties jaunu sadzīves tehniku, aprīkot mājas biroju vai veikt plānotus mājokļa uzlabojumus, viens no izvērtējamiem risinājumiem var būt kredīts, piemēram, Primero patēriņa vai auto kredīts līdz 20 000 eiro ar atmaksas termiņu līdz 84 mēnešiem. Tas sniedz iespēju sadalīt lielākus izdevumus vairākos, nelielos ikmēneša maksājumos, vienlaikus saglabājot esošos uzkrājumus neparedzētām situācijām.
Tāpēc būtiskākais nav tas, vai cilvēkam ir pietiekami daudz naudas, lai par pirkumu samaksātu uzreiz, bet gan tas, kurš finansēšanas veids konkrētajā situācijā ir piemērotākais. Dažkārt izdevīgāk ir izmantot uzkrājumus, citkārt var apsvērt pakāpenisku maksājumu veikšanu, ja tas atbilst personīgajam budžetam.
Pirms kredītsaistību uzņemšanās svarīgi izvērtēt savus ienākumus, ikmēneša izdevumus un spēju veikt maksājumus arī neparedzētu apstākļu gadījumā. Tāpat nepieciešams salīdzināt finansējuma kopējās izmaksas, procentu likmes un atmaksas nosacījumus.
Galu galā finanšu pratība nenozīmē kategorisku izvairīšanos no jebkādām saistībām. Tā nozīmē spēju izvērtēt pieejamās iespējas un pieņemt lēmumus, kas atbilst savām vajadzībām, iespējām un ilgtermiņa mērķiem.
Drošības spilvens dod vairāk brīvības nekā liela alga
Viena no būtiskākajām atšķirībām starp cilvēkiem ar līdzīgiem ienākumiem ir uzkrājumu esamība.
Pat neliels finanšu drošības spilvens var mainīt ikdienas sajūtu. Ja pēkšņi salūst veļasmašīna, nepieciešams automašīnas remonts vai rodas neparedzēti medicīnas izdevumi, uzkrājumi palīdz šādas situācijas risināt bez papildu finanšu saistībām.
Turklāt drošības spilvens sniedz ne tikai praktisku, bet arī psiholoģisku ieguvumu. Zinot, ka ir rezerve neparedzētiem gadījumiem, kļūst vieglāk plānot nākotni un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Nav obligāti uzreiz atlikt lielas summas. Svarīgākais ir izveidot ieradumu – piemēram, katru mēnesi novirzīt noteiktu daļu ienākumu atsevišķā uzkrājumu kontā.
Dzīves kvalitāte nav tikai tas, ko var redzēt
Sociālajos tīklos ir viegli salīdzināt savu ikdienu ar citu cilvēku dzīvi. Kādam ir jaunāka automašīna, skaistāks dzīvoklis vai vairāk ceļojumu fotogrāfiju.
Taču redzamā dzīvesveida daļa ne vienmēr atspoguļo patieso finanšu situāciju.
Cilvēkam ar pieticīgāku ikdienu var būt stabili uzkrājumi, mazāk saistību un lielāka brīvība mainīt darbu vai izmēģināt jaunu profesionālo virzienu. Savukārt šķietami ļoti komfortabls dzīvesveids reizēm var būt saistīts ar augstiem ikmēneša izdevumiem.
Tāpēc, vērtējot savu finansiālo labklājību, daudz lietderīgāk ir salīdzināt pašreizējo situāciju ar saviem iepriekšējiem sasniegumiem, nevis ar citu cilvēku pirkumiem.
Nevis lielāka alga, bet skaidrāks plāns
Galu galā divi cilvēki ar vienādu algu var dzīvot pilnīgi atšķirīgi tāpēc, ka viņiem ir atšķirīgas vajadzības, iespējas, paradumi un prioritātes.
Viens vairāk novērtē spontānus piedzīvojumus un īstermiņa ērtības, cits – stabilitāti un paredzamību. Kāds vēlas ieguldīt mājoklī, bet citam svarīgākais ir profesionālā izaugsme, izklaide vai brīvais laiks.
Universālas pareizās formulas nav. Taču ir viens princips, kas noder gandrīz ikvienam: jo labāk saprotam, kur paliek mūsu nauda un kādus mērķus vēlamies sasniegt, jo apzinātāk varam izmantot savas finansiālās iespējas.
Jo dzīves kvalitāti ne vienmēr nosaka algas cipars. Daudz biežāk – lēmumi, kurus ar šo algu pieņemam.
Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu.
