Latvijas izlases uzbrucējs Rihards Bukarts pēc pirmās izcīnītās uzvaras pamatlaikā (2:0) pār Kazahstānu izteicās, ka emocijas ir labas, ir izcīnīta sausā uzvara, un arī kopumā ar katru maču komanda spēlē arvien labāk un labāk.
Spēlētāju virknējumiem vēl ir jāatrod savstarpējā ķīmija, un tas attiecas arī uz viņa saspēli ar Danu Ločmeli un Miku Indraši. “Skaidrs, ka mēs gadu nebijām spēlējuši kopā. Parunāsim, paskatīsimies, kur varam pielikt. Mērķis bija uzvarēt pirmās trīs spēles, un mēs to izdarījām. Pazaudējām punktus, bet skaidrs, ka labāk ir uzvarēt ar diviem overtaimiem, nekā zaudēt vienu vai divas spēles un vairāk punktus. Turpinām strādāt un gatavoties nākamajai spēlei,” uzsvēra hokejists.
Bukarts norādīja, ka spēle pret Kazahstānu kopumā bija saraustīta, ar vairākiem noraidījumiem, savukārt tās izskaņā Latvijas izlase domājusi tikai par aizsardzību: “Tur nebija nekādas uzbrukuma idejas. Mūs tas rezultāts apmierināja, un vajadzēja to tikai noturēt.”
Saraustītais spēles ritms arī prasījis papildu spēkus laukumā. “Kad nav ritma, kājām ir daudz grūtāk, jo tās nav tonusā, muskulis sakarst, tad atdziest un viss jāsāk no nulles. Bet domāju, ka mūsu medicīnas personāls, fizioterapeiti un atlētikas treneris parūpēsies par to, lai mēs rīt labi justos. Mums ir jābūt gataviem, esam atbraukuši katrā spēlē cīnīties par uzvaru,” sacīja Bukarts.
Viņš arī uzteica Kristeru Gudļevski, kurš atbildīgos brīžos glāba no vārtu zaudējuma: “Uz tablo nav neviena vārtu guvuma, tā kā izcila spēle. Paldies, Kristeram, izglāba tur, kur viņam bija jāizglābj. Tas ir vārtsarga darbs, tā ir komandas spēle, un laukumā darbojamiem visi seši. Uzbrucēji ir atbildīgi par to, lai uzlauztu vārtus, aizsargu uzdevums ir noturēt aizsardzību. Ja aizsargi kļūdās, vārtsargam ir jāizglābj, un Kristers to darīja.”
