Kas ir lietu internets un kādas noderīgas lietu interneta tehnoloģijas izstrādā Latvijā? Par to radio SWH ētera personībai Ievai Siliņai stāsta Jans Jelinskis, globālā lietu interneta sakaru operatora 1NCE tehniskais direktors un zinātņu doktors telekomunikācijās un Krišjānis Nesenbergs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks un tehnoloģiju un uzņēmuma “Husky Sense” līdzdibinātājs.
Pastāstiet, kas īsti ir lietu internets?
Krišjānis Nesenbergs: Labs jautājums. Parasti mēs ar lietu internetu saprotam tās lietas, kas mums ir pieejamas ikdienas dzīvē un tās nezkapēc ir pieslēgtas internetam. Dažādiem cilvēkiem ir dažādas definīcijas. Citi ar lietu internetu saprot gudrās ierīces, pat ja tās nav pieslēgtas internetam.
Jans Jelinskis: Manā skatījumā drīzāk lietu internets ir kaut kas, kur mēs izslēdzam cilvēku no šī vienādojuma. Kur lietas tiešām runā savā starpā. Vienkāršākais piemērs – ūdens skaitītājs. Šobrīd cilvēks aiziet pie ūdens skaitītāja, nolasa to rādījumu, pieraksta un to lapiņu kaut kur iemet. Tad tā lapiņa aizceļo līdz kādam citam cilvēkam, viņš pārraksta to skaitli Excel programmā, no kurienes tā aizceļo pie grāmatvežiem. Grāmatveži to pārraksta savā sistēmā un nospiež n-tās podziņas, izstāda rēķinus, paši nosūta tiem visiem cilvēkiem, kas pēc tam maksā par ūdeni.
Bet tas klasiskais, skaistais, saprotamais lietu internets ir tas gudrais ūdens skaitītājs, kas pats reizi mēnesī nosūta ūdens skaitītāju rādījumus, otrā galā sistēma tos saņem. Cilvēks tur nepiedalās, nav nekādu kļūdu, vienā sekundē tas viss notiek no visas mājas. Šī sistēma mēneša beigās automātiski izstāda rēķinu un automātiski nosūta to cilvēkam, vislabākajā gadījumā vēl banka automātiski apmaksā. Cilvēkstundas ir izņemtas ārā no šī procesa un pievienotā vērtība ir acīmredzama.
Vai latvieši ir advancēti lietu interneta jomā?
Krišjānis Nesenbergs: Mums noteikti ir Latvijā daudz dažādi gan sasniegumi, gan iestrādes. Noteikti visi jau pazīst Araneta mērītāju, kas ļauj redzēt gaisa kvalitāti. Arī citi uzņēmumi ražo dažādas labas un interesantas lietas. Arī zinātnē mums ir visādi jauni pētījumi, piemēram, mēs paši darbojamies pie dažādām viedajām valkājamām sistēmām, kas palīdz dažādos uzdevumos. Šobrīd ir arī valsts pētījumu programma šajā sakarā, kur mēs izstrādājam palīgus cilvēkiem dažādās dzīves jomās.
Jans Jelinskis: Lietu internets sastāv no vairākiem elementiem un viens no tiem svarīgākajiem elementiem ir arī pārraides tīkli. Uzņēmums, kurā pašlaik strādāju, nodarbojas tieši ar to, ka nodrošina tos pārraides tīklus un sakarus. Tas ir kā degviela mašīnai – mēs nevaram neko savienot, ja nav savienojums, nav datu pārraides iespēju. Un te mums noteikti ir ar ko lepoties. Mēs esam sākuši ar ļoti drošām un pat pārdrošām idejām un smejoties teicām, ka mēs konkurēsim ar Nokia. Un īstenībā mēs to šodien jau darām.
