Kamēr dārzkopībā selekcijas rezultātus var ieraudzīt jau vienas sezonas laikā, mežā jādomā gadu desmitiem uz priekšu. Viens koku selekcijas cikls var aizņemt teju 50 gadu, bet jauno stādu attīstības ritmu iespējams ietekmēt visai neparastā veidā. Kā Latvijā top nākotnes mežs, raidījumā “Mežnīca” stāsta AS “Latvijas valsts meži” (LVM) struktūrvienības “LVM Sēklas un stādi” direktors Māris Druvaskalns.
Koku selekcijas darbs Latvijā aizsākts jau pagājušā gadsimta 60. gadu vidū, atlasot labākās priežu un egļu audzes. No izcilākajiem kokiem iegūts materiāls sēklu plantācijām, bet to pēcnācēji gadu desmitiem tiek vērtēti, salīdzinot augšanu, stumbru kvalitāti, zarojumu, koksnes īpašības un noturību.
“Viens selekcijas cikls aiziet turpat pie 50 gadiem. Cilvēks sava darba mūža laikā var tikai vienu selekcijas ciklu iziet kopā ar koka stādu,” saka Druvaskalns.
Selekcijas darbs neaprobežojas tikai ar priedēm un eglēm – tas tiek veikts arī ar bērzu un melnalksni. Savukārt labākie īpatņi tiek atlasīti un ģenētiskais materiāls saglabāts arī vairākām citām sugām, tostarp ozolam un osim.
Būtiska loma ir arī sēklu rezervēm. Druvaskalns stāsta, ka LVM glabātavās atrodas aptuveni 10 tonnas sēklu, lai stādu ražošanu varētu turpināt arī tad, ja kādā gadā dabā nepieciešamo materiālu iegūt neizdodas. Sēklas tiek turētas īpašās saldējamās kamerās un regulāri pārbaudītas. Glabātavās ir pat 10, 15 un 20 gadus vecas sēklas, kas joprojām saglabā labu kvalitāti.
Miljons stādiņu vienā siltumnīcā
Stādu audzēšanas process sākas jau martā. Kokaudzētavās sēšana ir mehanizēta, un dienā iespējams iesēt no aptuveni 200–250 tūkstošiem līdz pat pusmiljonam sēklu. Pēc tam kasetes nonāk apsildāmās siltumnīcās, kur pirmie dīgsti parādās jau pēc septiņām līdz desmit dienām. Vienā 2500 kvadrātmetru siltumnīcā var atrasties vairāk nekā miljons stādiņu.
Īpaši interesanta ir tā dēvētā “garās nakts” apstrāde, ar kuru iespējams ietekmēt stāda attīstības ritmu. Vasaras vidū augiem uz vairākām nedēļām mākslīgi saīsina dienu, ļaujot saules gaismu saņemt tikai aptuveni astoņas stundas.
“Mēs augiem vienā gadā “iestāstām” un morāli tos sagatavojam, ka viņi vienā gadā ir “pabeiguši divu gadu apmācības kursu”,” metodi tēlaini raksturo Druvaskalns.
Saīsināto dienu augs uztver kā rudens tuvošanos, bet, atkal saņemot pilnu vasaras dienas gaismu, tas, Druvaskalna vārdiem, “pamostas”, it kā būtu sācies nākamais pavasaris, un turpina attīstīties jau kā otrā gada augs. Rezultātā gada beigās stādam var būt divgadīgam augam raksturīgas attīstības pazīmes.
Kādi koki augs nākotnes Latvijas mežos?
Domājot par Latvijas mežu nākotni un klimata pārmaiņām, tiek vērtētas arī citu koku sugu audzēšanas iespējas. Druvaskalns kā vienu no tām min dižskābardi – atsevišķas šīs sugas audzes Latvijā saglabājušās jau kopš vācu muižkungu laikiem un, pēc viņa teiktā, ir labi pielāgojušās vietējiem apstākļiem. Tomēr pagaidām uz dižskābardi kā meža atjaunošanas sugu liels uzsvars netiek likts.
Vairāk nekā puse izaudzēto stādu tiek izmantota LVM apsaimniekoto teritoriju atjaunošanai, savukārt aptuveni 45 procenti tiek novirzīti Latvijas privātajiem mežu apsaimniekotājiem un eksportam, tostarp uz Skandināviju. Eksportam paredzēto stādu audzēšanā jāņem vērā arī sēklu materiāla piemērotība konkrētajiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
Stādu audzēšanā jādomā vairākus gadus uz priekšu – nepieciešamie apjomi un sugu sadalījums tiek plānots aptuveni piecu gadu perspektīvā. Tādējādi nākotnes mežs sākas ilgi pirms stādiņš nonāk zemē – ar sēklas izvēli un gadu desmitiem ilgu selekcijas darbu.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
