svētdiena, 24. novembris
SākumsDaba un tūrismsArnis Muižnieks: meži mūsdienās tiek kopti daudz labāk nekā tas bija 15...

Arnis Muižnieks: meži mūsdienās tiek kopti daudz labāk nekā tas bija 15 gadus atpakaļ

Kā Latvijas meži izskatās no meža īpašnieku viedokļa – cik bagāts ir šis resurss un cik daudzveidīgs? Tāpat – kā par Latvijas zaļo zeltu dēvētajiem mežiem rūpējas to īpašnieki? Atbildes raidījumā “Mežnīca” rod Latvijas meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

To, kāpēc Latvijā ir tik daudz meža īpašnieku, Muižnieks skaidro ar notikušajiem dažādajiem dabiskajiem procesiem: “Mēs zinām, ka, ja Latvijā cilvēks neko nedarītu, tad vairāk nekā 90 procenti būtu segti ar mežu. Kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem meža platības Latvijā ir ļoti būtiski pieaugušas, var teikt pat dubultojušās.”

Viņš turpina: “Citreiz saka: “Jā, bet tie jau tikai varbūt krūmi!” Tā gluži nav. Ja mēs paskatāmies uz to koksnes apjomu, kāds ir Latvijas mežos, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, šis apjoms ir pat trīskāršojies.” Tomēr, vai viss darītais tiek veikts pēc iespējas kvalitatīvāk, Muižnieks norāda, ka tā nevarētu teikt: “Mums kā privāto mežu īpašniekiem noteikti ir vēl daudz ko padomāt par mežu atjaunošanu.

Latvijā meži tiek atjaunoti visur – to nosaka mūsu likums. Jautājums – ar cik kvalitatīvu stādāmo materiālu? Kā šie meži tiek kopti? Bet pēdējos desmit gados, es gribētu teikt, mežu īpašnieki ir ieguldījuši milzīgu darbu tieši jaunaudžu kopšanā.” Labs atbalsts ir arī dažādi Eiropas fondi un Lauku attīstības programmas. Ja pirms 10, 15 gadiem tika kopti 6000 hektāri gadā, tad tagad šis apjoms ir izaudzis līdz 30 un vairāk tūkstošiem gadā.

“Es gribētu teikt, ka meži mūsdienās tiek kopti daudz labāk nekā tas bija kādus 15 gadus atpakaļ,” teic Muižnieks, paskaidrojot arī materiāla kvalitātes aspektus, “Mūsdienās pateikt, ka tas ir kvalitatīvs koks vai tas nav, to tā nedrīkst.” Vēl Padomju laikā bērzs tika uzskatīts par nezāli, to neatjaunoja, taču tagad nereti bērzs savā vērtībā pārspēj egli.

“Es negribētu teikt, ka dabā kāda suga ir vērtīgāka vai mazāk vērtīga,” viņš turpina, “Protams, ja mēs skatāmies, ko prasa tirgus, tad par baltalkšņa taras kluci būs iespējams saņemt mazāk naudas nekā par tādu egles vai priedes zāģbaļķi. Tas, kas nedaudz uztrauc mani kā mežkopi, ka mums pēdējos gados samazinās priežu audžu platības.”

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Konkursā “Slengotava” laimē grāmatu “Rūķu vakara pasakas”

Skaisti izteikties jāprot arī slengojot! No 25. līdz 28. novembrim Radio SWH programmā “Braucamlaiks” ap plkst. 17.15 piedalies citvārdu un senvārdu atpazīšanas spēlē “Slengotava”...

POPULĀRĀKIE