Šoreiz raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs iztaujāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāju Viesturu Zepu par apkures pieslēgšanu daudzdzīvokļu mājām, vides piesārņotāju ķeršanu, labiekārtojumiem Rīgas apkaimēs un citiem aktuāliem jautājumiem.
Oktobra sākumā Rīgas namu pārvaldnieks paziņoja, ka sāk pieslēgt apkuri un solīja 3 dienu laikā pieslēgt apkuri visām ēkām, kurām tas pienākas. Vai tas tā ir un vai šobrīd visos dzīvokļos ir silti?
Jā, uz doto momentu vajadzētu būt, ka visas mājas ir pieslēgtas siltumam. Ja nu gadījumā kaut kas ir aizmirsies vai kaut ko neesam pamanījuši, tad, protams, griežaties pie sava namu apsaimniekotāja vai pie mums.
Patiesībā gatavoties apkures sezonai mēs sākām jau jūlijā un augustā, lai šī pieslēgšana būtu maksimāli pārdomāta un vienkārša. Šogad gan arī 15 – 20 mājām bija kaut kāda veida problēmas, uzkrājušies parādi un tamlīdzīgi. Bet visām vairāk nekā 8000 mājām Rīgā apkurei jābūt pieslēgtai.
Par parādiem runājot, kāda tā situācija ir šoruden un kā tas jautājums tiek risināts?
Sirsnīgs paldies iedzīvotājiem, kuri laicīgi maksā rēķinus, līdz ar ko tādu uzkrītošu problēmu šogad nebija. Neapšaubāmi pastāv mājas, kurās ir parādnieki, bet mēs meklējam gan juridiskus, gan arī finanšu risinājumus, lai visa māja neciestu dēļ viena nemaksātāja. Kopējais parādu apjoms ir ar tendenci samazināties.
13 pašvaldības parakstīja nodomu protokolu par Finanšu ministrijas un Valsts nekustamo īpašumu virzīto dzīvokļu privātās un publiskās partnerības programmu, ar kuru apņēmās uzbūvēt vairāk nekā 2000 zemas īres cenas mājokļus. Pusi no tiem plāno uzbūvēt Rīga. Kā šis plāns izskatīsies dzīvē un ko nozīmē zemas īres cenas dzīvokļi?
Mēs strādājam vairākos virzienos, lai īres tirgu padarītu pieejamāku. Šī projekta mērķis ir izveidot 1000 dzīvokļus ar subsidētu īri jaunajiem speciālistiem, kas strādā pašvaldībā. Mājokļi varētu būt pieejami ap 2028. – 2029.gadu.
Lielā mērā šeit līdzinvestē Eiropas Investīciju banka, kas nodrošina sākotnējo finansējumu, un pašvaldība nosacīti pieslēdzas tikai pēc tam. Tas nozīmē, ka šodien mēs netērējam rīdzinieku naudu.
Pagājušajā nedēļā izskanēja ziņa, ka Rīgas pašvaldības kapsētās izvietotās videonovērošanas kameras ir ļāvušas noķert piemēslotājus. Kāda ir situācija šajā jomā?
Diemžēl ne tikai kapsētās, bet arī vairākās citās vietās mēs novērojam to, ka veidojas nepieskatītas atkritumu izgāztuves. Šobrīd mēs esam uzsākuši cīņu ar šiem piesārņotājiem, izvietojot videokameras un secīgi novērojot, kas izgāž. Pieslēdzam arī policijas resursu, lai šie piesārņotāji tiktu atrasti un arī sodīti. Ceru, ka šādā veidā mums izdosies tikt galā ne tikai ar piesārņotājiem kapsētās, bet paskatīties arī uz tradicionālajām vietām dažādās apkaimēs, kur cilvēki vēl joprojām atļaujas mest atkritumus pilnīgi brīvā vietā.
Jaunnedēļ Rīgā no vēsturiskā fosfora piesārņojuma sāks attīrīt Velnezeru. Cik tas ir bijis bīstams veselībai līdz šim, jo tur ir peldvieta, kur cilvēki peldās diezgan aktīvi vasaras siltajā sezonā.
Šis mums ir tāds izpētes vides projekts, kuru mēs īstenojam sadarbībā ar virkni zinātniekiem. Nākamnedēļ pie mums ciemosies eksperti no zviedri, kas atvedīs specifisku iekārtu kuģīti, ar kuru mēģinās izpētīt, cik daudz tur ir šis piesārņojums un kādā veidā no tā tikt vaļā.
Velnezerā piesārņojums ir ticis konstatēts jau gadiem un mēs neaicinām cilvēkus peldēties Velnezerā. Bet tas nenozīmē, ka viņi to nedara.
Turpinot par ezeriem – kas jauns ir ar Bābelīša ezera labiekārtojumu?
Es ceru, ka lielai daļai rīdzinieku šogad ir izdevies paviesoties Bābelītes ezerā. Šogad pirmo reizi tur bija zilais karogs, kas nozīmē, ka ūdens ir tīrs. Bābelītes ezera apkārtnē ir izvietoti jauni soliņi, grilu vietas, atjaunoti celiņi.
Kāda ir situācija ar Dreiliņkalna attīstības iecerēm?
Jau no vasaras sākuma mēs esam atvēruši kalnu iedzīvotājiem un šobrīd tur var apskatīties, uzkāpt augšā, pastaigāties. Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai ziemas sezonā padarītu šo kalnu drošu, lai var slidināties un lai nebūtu riska gūt traumas.
Uz nākotni mēs esam sarunās ar dažādām sporta organizācijām un ar dažādiem komersantiem par to, kā vispār šī apkārtne varētu attīstīties. Galvenās domas, kas šobrīd ir izkristalizējušās, ka tur varētu būt specifiska velo nobraukšanas trase vasaras laikā, blakus skeitparki, pastaigu trase. Iespējams arī bija regbija laukums vai futbola laukums. Ziemā, protams, ziemas sporta veidi – distanču slēpošanas trase, ko mēs ierīkosim jau šogad.
