Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” kardiologs, profesors un zinātnieks Andris Skride stāsta, kā rūpēties par savu veselību un īpaši – sirds un asinsvadu veselību. Tāpat profesors ieskicē potenciālu sakarību starp izglītības līmeni un veselības stāvokli, uzsverot: “Mēs zinām, ka veselīgāk un ilgāk dzīvo cilvēki ar labākām zināšanām un labāku izglītības līmeni.”
Skride atzīst, ka viņam nav doma cilvēkus sabaidīt par veselību, bet gan likt aizdomāties, ka slimību var novērst jau laicīgi: “Ar regulāri vizīti, vai nu pie kardiologa vai pie ģimenes ārsta, vienkāršākajiem izmeklējumiem, kas ietver sevī, piemēram, slodzes testu – tas ir tas saucamais – veloergometrija, kura laikā ir jāmin ritenis, pieslēdz kardiogrammu un tad skatās, vai slodzes laikā parādās kādas izmaiņas kardiogrammā.”
Šis tests parāda, vai tie asinsvadi, kas apasiņo pašu sirds muskuli nav sākuši aizkaļķoties vai jau ir aizkaļķojušies. “Tad jau laicīgi var sākt ārstēt,” teic kardiologs, “Otrs izmeklējums ir sirds ultraskaņa jeb ehokardiogrāfija, kur var redzēt pašu sirds muskuli. Tur neredz asinsvadus, tur var redzēt pašu sirds muskuli, vārstuļus un viņu funkciju.
Tad tādas profilaktiskas regulāras pārbaudes, arī sākot vienkārši ar asinsspiediena izmērīšanu, ir nepieciešamas pilnīgi noteikti katram pēc 40 gadu vecuma un skaidrs, ka par dzīvesveidu ir jāsāk domāt no pamatskolas.” Apgalvojumam, ka tie cilvēki, kas vairāk nodarbojas ar sportu, piedalās sacensībās, maratonos, ir veselīgāki, Skride nosaka, ka nevar to ne apgalvot, ne noliegt, taču izglītības līmenis varētu būt viens no rādītājiem.
“Mēs zinām, ka veselīgāk un ilgāk dzīvo cilvēki ar labākām zināšanām un labāku izglītības līmeni, un viņi arī apzinās, ka mums ir jāiet pie ārsta, mums nav jāiet pie astrologa vai dziednieka, bet, ka mums var palīdzēt kādas reālas lietas – reāla zinātne – fizika, ķimija, bioloģija ir tas, kas nosaka mūsu dzīvības procesus, slimības sākšanos vai slimību apstāšanos, un skaidrs, ka ir jātic zinātnei,” uzsver profesors.
“Mūsdienās cilvēkam nevajadzētu mirt no infarkta, insulta 50 vai 60 gadu vecumā. Laicīgi par to domājot, ir iespējama lieliska profilakse,” viņš piebilst, “Mēs varam būt laimīgi, ka mēs dzīvojam 2024. gadā, un mēs zinām, ka liels asinsspiediens ir bīstami – tas var novest pie infarkta, insulta.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
