Vēl esot vidusskolas solā, jaunietim var būt gana sarežģīti un satraucoši domāt par savu nākotni. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis no “Centra ZIN” iesaka vecākiem, kā jaunietim palīdzēt ne tikai augstskolu izvēlē, bet arī vispār saprast, – ko savā dzīvē darīt tālāk?
Kā jaunietim palīdzēt un kā iztikt bez spiediena, Oliņa iesaka piedāvāt savu palīdzību, iztiekot bez – “Nu, tu izdomāji? Apskatījies? Es tev sasūtīju veselu čupu ar mājas lapām, kur tev tagad ir jāapskatās.” Vērtīgi arī varētu būt izmantot karjeras konsultanta palīdzību, lai ar testu palīdzību noteiktu stiprās puses, uz kurām pēc tam var koncentrēties. “Ļaut arī tādu sajūtu, ka īstenībā tā nav pēdējā instance,” viņa piebilst.
Nereti nākotnes studiju jautājumos pāri visam stāv vecāku vēlmes vai, iespējams, iepriekšējo paaudžu prasība – nepamest to, ko esi iesācis. “No vienas puses – jā, dažiem ir tāda pilnīgi intuitīva nepieciešamība – es nevaru pamest pusratā, man ir obligāti jāpabeidz, un tad es iešu nākamajā profesijā, bet man šķiet, ka šī spēja adaptēties un saprast to, ka šis – klausieties, ja godīgi, tiešām man neder, man nav tur tās intereses,” norāda Oliņa.
Tāpat svarīgi “iedot sajūtu, ka mēs būsim tepat blakus, mēs tev palīdzēsim, mēs tevi atbalstīsim,” papildina vecāku trenere, kurai piekrīt arī Rubenis: “Ļoti vērtīgi būtu arī nesodīt un nenosodīt tad, ja kādā brīdī tas lēmums ir bijis pieņetms, bet pēc tam šis jaunietis saka: “Zini, tas varbūt nav..”
Būtu labi noņemt to smaguma sajūtu vai spriedzi, vai to atbildības grūto nastu, ka tagad ir jāizdara izvēle 17, 18, 19 gadu vecumā, kas ietekmēs visu atlikušo dzīvi, un nekas vairs nav maināms, bet tā īsti nav.” Vēl praktiski var palīdzēt organizēt tikšanās jaunietim ar nozares, kas viņu interesē, speciālistu vai kādu, kurš jau studē interesējošā programmā vai augstskolā, lai saprastu, ko nozīmē šīs mācības.
